Satura rādītājs
101 attiecības: Artūrs Mēdlingers, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Augusts Lēbers, Augusts Raņķis (šahists), Šālezers, Šlēsviga, Šlēsviga (pilsēta), Šlēsviga (zeme), Ķīle, Ķīles līcis, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltijas jūras spēles, Berils, Bernhards fon Bīlovs, Dāņi, Dānija, Dītrihs Bukstehūde, Egils Levits, Emīls Nolde, Erihs Rēders, Ernsts Barlahs, Ernsts Fērmanis, Fēmarna, Flensburga, Fon Belovi, Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis, Frīdrihs Hebels, Frīzi, Frīziskās valodas, Gaujienas muiža, Gdaņska, Georgs Kūfalts, Ginters Grass, Hamburga, Hanss fon Zēkts, Heinrihs Manns, Helgolande, Hermanis Veils, Hinrihs Loze, Holšteina, Horsts Kēlers, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Iterzene, Jānis Kurelis, Jānis Uļuks, Jitlande, Joahims Zīgerists, Johans Georgs Vithauers, Kalmāras ūnija, Kārlis Ahuess, ... Izvērst indekss (51 vairāk) »
Artūrs Mēdlingers
Artūrs Mēdlingers (1880—1961) bija vācbaltu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Artūrs Mēdlingers
Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Augusts Lēbers
Augusts Raņķis (šahists)
Augusts Raņķis (Rīga -, Ņujorka) bija Latvijas jurists un šahists.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Augusts Raņķis (šahists)
Šālezers
Šālezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, uz Šlēzvigas-Holšteinas un Mēklenburgas-Rietumpomerānijas robežas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šālezers
Šlēsviga
Šlēsviga (no vikingu: "Šlē (upes) līcis") var būt.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga
Šlēsviga (pilsēta)
Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (pilsēta)
Šlēsviga (zeme)
Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (zeme)
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ķīle
Ķīles līcis
Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ķīles līcis
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Baltijas jūras spēles
Baltijas jūras spēles bija reģionālas vairāku sporta veidu sacensības, kas notika 1993.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūras spēles
Berils
Berils (iespējams, no grieķu valodas termina beryllos, ar ko apzīmēja dažādus zilganzaļus akmeņus) ir izplatīts minerāls.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Berils
Bernhards fon Bīlovs
Bernhards Heinrihs Kārlis Martīns fon Bīlovs (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Bernhards fon Bīlovs
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dāņi
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dānija
Dītrihs Bukstehūde
Dītrihs (Dīterihs) Bukstehūde (dzimis, miris) bija baroka laika dāņu/vācu ērģelnieks un komponists, kurš lielu daļu no radošā mūža nodzīvoja Lībekā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dītrihs Bukstehūde
Egils Levits
Egils Levits (dzimis) ir latviešu politologs un politiķis.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Egils Levits
Emīls Nolde
Emīls Nolde (īstajā vārdā Emīls Hansens (Emil Hansen); dzimis, miris) bija Dānijā dzimis vācu/dāņu ekspresionisma gleznotājs un grafiķis.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Emīls Nolde
Erihs Rēders
Erihs Johans Alberts Rēders (dzimis, miris) bija vācu admirālis, Vācijas Kara flotes (Kriegsmarine) komandieris līdz 1943.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Erihs Rēders
Ernsts Barlahs
Ernsts Barlahs (dzimis, miris) bija ekspresionisma vācu tēlnieks, grafiķis un rakstnieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ernsts Barlahs
Ernsts Fērmanis
Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ernsts Fērmanis
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Fēmarna
Flensburga
Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Flensburga
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Fon Belovi
Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis
Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis (dzimis, miris) bija Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis
Frīdrihs Hebels
Kristiāns Frīdrihs Hebels (dzimis, miris) bija vācu/austriešu dramaturgs un dzejnieks 19.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Frīdrihs Hebels
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Frīzi
Frīziskās valodas
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Frīziskās valodas
Gaujienas muiža
Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Gaujienas muiža
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Gdaņska
Georgs Kūfalts
Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (dzimis, miris) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs 1880.—1914.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Georgs Kūfalts
Ginters Grass
Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī. Ginters Vilhelms Grass ( —) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ginters Grass
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hamburga
Hanss fon Zēkts
Hanss fon Zēkts (—) bija Vācijas Impērijas virsnieks un vēlākais Reihsvēra izveidotājs, organizētājs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hanss fon Zēkts
Heinrihs Manns
Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Heinrihs Manns
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Helgolande
Hermanis Veils
Hermanis Klauss Hugo Veils (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes šveiciešu/amerikāņu matemātiķis, fiziķis un filozofs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hermanis Veils
Hinrihs Loze
Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hinrihs Loze
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Holšteina
Horsts Kēlers
Horsts Kēlers (dzimis) ir ekonomists un vācu politiķis no KDS.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Horsts Kēlers
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Iterzene
Iterzene (izrunā:, agrākais nosaukums Ütersen) ir pilsēta Šlēsvigas-Holšteinas zemē Vācijas galējos ziemeļos, aptuveni 30 km uz ziemeļrietumiem no Hamburgas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Iterzene
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Jānis Kurelis
Jānis Uļuks
Attēla centrā, Bauskas aizstāvēšanas vadītāji — majors Uļuks un pulkvežleitnants Herbs. Jānis Uļuks, pilnajā vārdā Jānis Teodors Uļuks (dzimis 1901. gada 21. septembrī Slokā, miris 1969. gada 17. novembrī Bramptonā, Kanādā), bija Latvijas armijas virsnieks, skautu kustības aktīvists, nacistu okupācijas laikā Ventspils, Aizputes un Bauskas apriņķu policijas priekšnieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Jānis Uļuks
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Jitlande
Joahims Zīgerists
Joahims Zīgerists (dzimis, miris) bija Vācijas žurnālists un politiķis, kas kādu laiku darbojās arī Latvijas politikā kā LNNK, vēlāk Tautas kustības "Latvijai" līderis un 5. Saeimas deputāts (1993—1995).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Joahims Zīgerists
Johans Georgs Vithauers
Johans Georgs Vithauzers (dzimis, miris) bija vācu mūziķis un komponists.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Johans Georgs Vithauers
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Kalmāras ūnija
Kārlis Ahuess
Kārlis Oskars Ahuess (Brēmene — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Kārlis Ahuess
Kārlis Dēnics
Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Kārlis Dēnics
Konstantīns fon Veiss
Konstantīns fon Veiss ( —) bija vācbaltu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Konstantīns fon Veiss
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Kristiāns III
Kristiāns III (dzimis, miris) bija Dānijas (no 1534. gada) un Norvēģijas karalis (no 1537. gada) līdz nāvei 1559.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Kristiāns III
Kristiāns Lauterbahs
"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Kristiāns Lauterbahs (1663-1720) bija Zviedru Vidzemes vācu mācītājs un baznīcas dziesmu tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Kristiāns Lauterbahs
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lībeka
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lejassaksija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lielais Ziemeļu karš
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ludvigslustes-Parhimas apriņķis
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Magnuss (Livonijas karalis)
Matiass Rusts
Matiass Rusts (dzimis) ir vācu amatierpilots, kas 1987.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Matiass Rusts
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija (dzimusi, mirusi) bija Dānijas konsorte 1572.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburgas-Gistrovas Sofija
Meinhards fon Gerkāns
Meinhards fon Gerkāns (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Meinhards fon Gerkāns
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Nikolajs II Romanovs
NordLink
''NordLink'' un ''NorNed'' līniju maršruts, plānots maršruts ''NorGer'' NordLink ir zemūdens kabelis caur Ziemeļjūru, kas savieno Norvēģijas un Vācijas elektrotīklus un tādējādi dod iespēju apmainīties ar elektrību.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un NordLink
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Oto fon Bismarks
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Oto-Heinrihs Drehslers
Pēteris fon der Ostenzakens
Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Pēteris fon der Ostenzakens
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Pēteris III
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Prūsijas Karaliste
Rīdes annāles
rokraksta lappuses. Rīdes annāles ir 13.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Rīdes annāles
Rūdolfs Eglītis
Rūdolfs Eglītis (1892—1962) bija latviešu ārsts, Limbažu pilsētas galva (1936—1940, 1941).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Rūdolfs Eglītis
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Romanovu dinastija
Safīrs
Neapstrādāts safīra kristāls Safīrs (no ebreju ספּיר – "Sapir" – no Bībeles tekstiem. Bībelē ir bijusi arī atsauce uz citu akmeni – lazurītu) ir minerāla – korunda – paveids.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Safīrs
Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā
thumb Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (Vācu val. – das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā
Smaragds
Neapstrādāts smaragda kristāls ar ieslēgumiem Smaragds (no — 'mirdzošs, spīdošs') (Be3Al2(SiO3)6) ir koši zaļš minerāla — berila paveids.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Smaragds
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Somijas krusta kari
Teodors Štorms
Hanss Teodors Volzens Štorms (dzimis, miris) bija reālisma stila vācu rakstnieks un dzejnieks.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Teodors Štorms
Tilzītes siers
Tilzītes siers jeb tilzīters ir 1820.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Tilzītes siers
Trāveminde
Prāmji Trāvemindes ostā. Trāveminde ir Lībekas pilsētas daļa Trāves upes krastos pie tās ietekas Baltijas jūrā Šlēzvigā-Holšteinā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Trāveminde
Turki Vācijā
Berlīnē.osmaņu laika mošejas (1863).Vācijā. Iterzenē.Turki Vācijā (arī Vācijas turki) ir turku tautības iedzīvotāji, kas dzīvo Vācijā un veido lielāko mazākumtautības grupu valstī.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Turki Vācijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Unterelba
Unterelba ir 141 kilometrus garš Elbas lejteces posms, kuru ietekmē Ziemeļjūras plūdmaiņas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Unterelba
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācija
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas eiro monētas
Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas eiro monētas
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas federālās zemes
Vācijas piļu uzskaitījums
Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas piļu uzskaitījums
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas pilsētu uzskaitījums
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Versaļas līgums
Vicelīns
Svētais Vicelīns (dzimis, miris) bija katoļu misionārs obodrītu zemēs 12.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vicelīns
Vilis Bandrevičs
Vilis Bandrevičs (1875—1945) bija Latvijas agronoms un diplomāts, Latvijas vēstnieks Lietuvā, vēlāk Latvijas bankas galvenā direktora vietnieks (1926—1938).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vilis Bandrevičs
Viviens Fukss
Viviens Ernests Fukss (Sir Vivian Ernest Fuchs, dzimis, miris) bija britu ģeologs un polārpētnieks, Karaliskās biedrības prezidents (1982-1984), pirmais cilvēks, kas šķērsojis kontinentālo Antarktīdu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Viviens Fukss
Volfgangs Lits
Volfgangs Augusts Eižens Lits (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis otrs veiksmīgākais vācu zemūdeņu komandieris Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Volfgangs Lits
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļvācija
Zilte
Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Zilte
Zināms kā Šlezviga, Šlezviga Holšteina, Šlezviga-Holšteina, Šlēsviga - Holšteina, Šlēzviga - Holšteina, Šlēzviga-Holšteina.