Satura rādītājs
70 attiecības: Admontīts, Agardīts-(Nd), Alanīts-(Ce), Albrehts I Hābsburgs, Albrehts II Gudrais, Albrehts VI Hābsburgs, Algodonīts, Augšaustrija, Austrija, Austrijas administratīvais iedalījums, Austrijas federālās zemes, Austrijas pilsētu uzskaitījums, Austroungārija, Avanturīns, Špīlberga, Štīrijas arsenāls, Žans Lanns, Bēla IV Ārpāds, Berils, Bohēmijas Rūdolfs I, Burgenlande, Cisleitānija, Dahšteins, Dahiardīts-Ca, Dzelzs Ernsts, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Francis Bēme, Frīdrihs III Hābsburgs, Frīdrihs III Skaistais, Grāca, Grācas lidosta, Hābsburgi, Hinterštoisera gaisa spēku bāze, Ištvāns V, Ibsa, Ibstāles Alpi, Johans Bernhards Fišers fon Erlahs, Karintija, Karneols, Kārlis II Hābsburgs, Koralpe, Lāfanta, Lejasaustrija, Leobene, Leopolds III Hābsburgs, Maribora, Napalm Records, Ofenbergi, Osmaņu impērijas kari Eiropā, Otokārs II Pšemisls, ... Izvērst indekss (20 vairāk) »
Admontīts
Admontīts (nosaukts pēc atradnes vietas - Admontas masīva) ir rets minerāls, kas pirmoreiz aprakstīts 1978.
Skatīt Štīrija un Admontīts
Agardīts-(Nd)
Agardīts-(Nd) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) — rets minerāls.
Skatīt Štīrija un Agardīts-(Nd)
Alanīts-(Ce)
Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.
Skatīt Štīrija un Alanīts-(Ce)
Albrehts I Hābsburgs
Albrehts I (dzimis 1255. gada jūlijā, miris) bija Romiešu karaļa un Svētās Romas impērijas valdnieka Rūdolfa I dēls no viņa pirmās laulības ar Hohenburgas Ģertrūdi.
Skatīt Štīrija un Albrehts I Hābsburgs
Albrehts II Gudrais
Albrehts II Gudrais (dzimis, miris) bija Austrijas un Štīrijas hercogs no 1330.
Skatīt Štīrija un Albrehts II Gudrais
Albrehts VI Hābsburgs
Albrehts VI (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Iekšaustrijas (Štīrijas, Karintijas un Karniolas) erchercogs no 1424.
Skatīt Štīrija un Albrehts VI Hābsburgs
Algodonīts
Algodonīts (nosaukts pēc Algodonesas atradnes Čīlē, kur minerāls tika atklāts) - diezgan rets minerāls.
Skatīt Štīrija un Algodonīts
Augšaustrija
Augšaustrija ir viena no deviņām Austrijas federatīvajām zemēm valsts ziemeļu daļā.
Skatīt Štīrija un Augšaustrija
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Štīrija un Austrija
Austrijas administratīvais iedalījums
Austrijas novietojums Austrijas administratīvo iedalījumu veido 9 federālās zemes (Land / Bundesland).
Skatīt Štīrija un Austrijas administratīvais iedalījums
Austrijas federālās zemes
Federālās zemes (arī Bundesländer) ir Austrijas pirmā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība.
Skatīt Štīrija un Austrijas federālās zemes
Austrijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Austrijas pilsētas.
Skatīt Štīrija un Austrijas pilsētu uzskaitījums
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Štīrija un Austroungārija
Avanturīns
Avanturīna paraugs Avanturīns (no — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence).
Skatīt Štīrija un Avanturīns
Špīlberga
Špīlberga, iepriekš Špīlberga pie Knitelfeldes ir pilsēta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
Skatīt Štīrija un Špīlberga
Štīrijas arsenāls
Štīrijas arsenāls atrodas Austrijas pilsētā Grācā.
Skatīt Štīrija un Štīrijas arsenāls
Žans Lanns
Žans Lanns, Montebello pirmais hercogs (dzimis, miris) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Skatīt Štīrija un Žans Lanns
Bēla IV Ārpāds
Bēla IV (dzimis, miris) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas Karalistes un Horvātijas karalis no 1235.
Skatīt Štīrija un Bēla IV Ārpāds
Berils
Berils (iespējams, no grieķu valodas termina beryllos, ar ko apzīmēja dažādus zilganzaļus akmeņus) ir izplatīts minerāls.
Skatīt Štīrija un Berils
Bohēmijas Rūdolfs I
Bohēmijas Rūdolfs I (dzimis ap 1281. gadu, miris) bija Austrijas un Štīrijas hercogs no 1298.
Skatīt Štīrija un Bohēmijas Rūdolfs I
Burgenlande
Burgenlande ir Austrijas federālā zeme valsts austrumu daļā, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas pierobežā.
Skatīt Štīrija un Burgenlande
Cisleitānija
Cisleitānija, (vācu: Cisleithanien) oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes (vācu: Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder), bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867.
Skatīt Štīrija un Cisleitānija
Dahšteins
Dahšteins ir otrs augstākais kalns Ziemeļu Kaļķakmens Alpos Austrijas centrālajā daļā uz Augšaustrijas un Štīrijas robežas, bet daļa no masīva iesniedzas Zalcbuegas zemes teritorijā.
Skatīt Štīrija un Dahšteins
Dahiardīts-Ca
Dahiardīts-Ca (nosaukts atklājēja Antonio D'Ahiardi, Pizas Universitātes mineraloģijas profesora vārdā) ir rets ceolītu grupas minerāls.
Skatīt Štīrija un Dahiardīts-Ca
Dzelzs Ernsts
Dzelzs Ernsts (dzimis 1377. gadā, miris) bija Karintijas, Štīrijas un Karniolas (kopā sauktas Iekšaustrijas) hercogs no 1406.
Skatīt Štīrija un Dzelzs Ernsts
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Skatīt Štīrija un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Francis Bēme
Francis Frīdrihs Bēme (dzimis, miris) bija austriešu, bet Otrā pasaules kara laikā vācu ģenerālis.
Skatīt Štīrija un Francis Bēme
Frīdrihs III Hābsburgs
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Romiešu karalis no 1440.
Skatīt Štīrija un Frīdrihs III Hābsburgs
Frīdrihs III Skaistais
Frīdrihs III Skaistais (dzimis ap 1289. gadu, miris) bija kā Frīdrihs I Austrijas un Štīrijas hercogs no 1308.
Skatīt Štīrija un Frīdrihs III Skaistais
Grāca
Grāca ir pilsēta Austrijas dienvidos pie Muras upes, otra lielākā pilsēta Austrijā.
Skatīt Štīrija un Grāca
Grācas lidosta
Grācas lidosta ir starptautiska lidosta Austrijas dienvidos, uz dienvidiem no Štīrijas galvaspilsētas Grācas centra.
Skatīt Štīrija un Grācas lidosta
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Skatīt Štīrija un Hābsburgi
Hinterštoisera gaisa spēku bāze
Hinterštoisera gaisa spēku bāze, iepriekš Celtvēgas gaisa spēku bāze, ir Austrijas gaisa spēku galvenā bāze.
Skatīt Štīrija un Hinterštoisera gaisa spēku bāze
Ištvāns V
Ištvāns V (dzimis, miris) bija Ungārijas karalis no 1270.
Skatīt Štīrija un Ištvāns V
Ibsa
Ibsa ir 138 kilometrus gara Donavas labā krasta pieteka Austrijā, Štīrijā un Lejasaustrijā.
Skatīt Štīrija un Ibsa
Ibstāles Alpi
Ibstāles Alpi ir kalnu grēda Austrijā centrālajā daļā, kur satiekas Augšaustrijas, Lejasaustrijas un Štīrijas teritorijas.
Skatīt Štīrija un Ibstāles Alpi
Johans Bernhards Fišers fon Erlahs
Johans Bernhards Fišers fon Erlahs (dzimis, miris) bija baroka laika austriešu arhitekts, kurš spēcīgi ietekmējis Hābsburgu monarhijas arhitektūras attīstību.
Skatīt Štīrija un Johans Bernhards Fišers fon Erlahs
Karintija
Karintija ir viena no deviņām Austrijas federatīvajām zemēm valsts dienvidu daļā.
Skatīt Štīrija un Karintija
Karneols
Slīpēti karneoli — šie akmeņi tiek izmantoti kā dziedniecības līdzekļi. Karneols (no — 'kizila kauliņi' — pēc akmens krāsas, kas nav saistāma ar gaļas (carne) nosaukumu) jeb serdoliks (no — 'sirdsprieks') ir vienmērīgas sarkanas krāsas halcedons.
Skatīt Štīrija un Karneols
Kārlis II Hābsburgs
Austrijas Kārlis II Francis (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564.
Skatīt Štīrija un Kārlis II Hābsburgs
Koralpe
Koralpe ir kalnu grēda Austrijā, kas atdala Štīriju no Karintijas.
Skatīt Štīrija un Koralpe
Lāfanta
Lāfanta ir 71 kilometru gara Dravas kreisā krasta pieteka Austrijas dienvidos, Karintijā un neliels posms augštecē Štīrijā.
Skatīt Štīrija un Lāfanta
Lejasaustrija
Lejasaustrija ir federatīvā zeme Austrijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Štīrija un Lejasaustrija
Leobene
Leobene ir pilsēta Štīrijas federālajā zemē Austrijā ar 24 645 iedzīvotājiem ir otrā lielākā pilsēta Austrijas provincē Štīrijā.
Skatīt Štīrija un Leobene
Leopolds III Hābsburgs
Leopolds III (dzimis, miris) bija Austrijas hercogs no 1365.
Skatīt Štīrija un Leopolds III Hābsburgs
Maribora
Maribora (Maribor) ir Slovēnijas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Štīrija un Maribora
Napalm Records
Napalm Records ir 1992.
Skatīt Štīrija un Napalm Records
Ofenbergi
Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Skatīt Štīrija un Ofenbergi
Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas kari Eiropā vēsturē iezīmē dienvidaustrumu Eiropas vēstures posmu, īpašu pasaules uzmanību pievēršot Balkāniem.
Skatīt Štīrija un Osmaņu impērijas kari Eiropā
Otokārs II Pšemisls
Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.
Skatīt Štīrija un Otokārs II Pšemisls
Pinka (upe)
Pinka ir 94 kilometrus gara Rābas kreisā krasta pieteka Austrijas dienvidaustrumos un Ungārijas rietumos.
Skatīt Štīrija un Pinka (upe)
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Štīrija un Polijas valdnieku uzskaitījums
Raksi
Raksi ir kalnu grēda Austrijā centrālajā daļā uz Lejasaustrijas un Štīrijas robežas.
Skatīt Štīrija un Raksi
Rūdolfs I Hābsburgs
Rūdolfs I; dzimis, miris) bija Romiešu karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks no 1273.
Skatīt Štīrija un Rūdolfs I Hābsburgs
Rūdolfs IV Dibinātājs
Rūdolfs IV Dibinātājs (dzimis, miris) bija Austrijas, Štīrijas un Karintijas hercogs no 1358.
Skatīt Štīrija un Rūdolfs IV Dibinātājs
Simpsonu filma
"Simpsonu filma" ir 2007.
Skatīt Štīrija un Simpsonu filma
Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Slovēņu, horvātu un serbu valsts (serbhorvātu: Država Slovenaca, Hrvata i Srba / Држава Словенаца, Хрвата и Срба; slovēņu: Država Slovencev, Hrvatov in Srbov) bija īslaicīgi pastāvoša valsts, kas tika izveidota 1918. gada oktobrī, Pirmā pasaules kara beigās, kuru izveidoja slovēņi, horvāti un serbi, kas dzīvoja Austroungārijas dienvidu daļās.
Skatīt Štīrija un Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Smaragdīts
Smaragdīts (nosaukums dots pēc krāsas līdzības ar smaragda krāsu) ir minerāla aktinolīta paveids.
Skatīt Štīrija un Smaragdīts
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Štīrija un Svētā Romas impērija
Tiroles cepure
''Pašportrets Tiroles cepurē'', Loviss Korints Tiroles cepure, saukta arī par Bavārijas vai Alpu cepuri, ir galvassega, kuras izcelsme ir Alpu Tirolē un kuru nēsā daļā Austrijas, Vācijas, Itālijas un Šveices teritorijā.
Skatīt Štīrija un Tiroles cepure
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Austrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Štīrija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā
Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts
Šajā valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās.
Skatīt Štīrija un Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts
Viktors Hess
Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.
Skatīt Štīrija un Viktors Hess
Zalca
Zalca ir 88 kilometrus gara Ensas labā krasta pieteka Austrijā.
Skatīt Štīrija un Zalca
Zemais Tauerns
Zemais Tauerns ir Centrālo Austrumu Alpu daļa Austrijas centrālajā daļā, Zalcburgā un Štīrijā.
Skatīt Štīrija un Zemais Tauerns
Zemmeringas dzelzceļš
Zemmeringas dzelzceļš ir 41 kilometru garš standarta platuma Austrijas Dienvidu dzelzceļa līnijas posms starp Glognicu Lejasaustrijā un Mircušlāgu Štīrijā caur 965 metrus augsto Zemmeringas pāreju.
Skatīt Štīrija un Zemmeringas dzelzceļš
Zilais kvarcs
Zilais jeb Safīra kvarcs ir necaurspīdīgs līdz caurspīdīgs kvarca paveids zilā krāsā.
Skatīt Štīrija un Zilais kvarcs
.st
.st ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Santomi un Prinsipi.
Skatīt Štīrija un .st
1122. gads
1122.
Skatīt Štīrija un 1122. gads
1480. gads
1480.
Skatīt Štīrija un 1480. gads
Zināms kā Štīrija (zeme).