Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šūna

Indekss Šūna

Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.

56 attiecības: Akantārijas, Auglis, Augu audu kultūras, Aveņu mizas plaisāšana, Šūnu teorija, Bioloģiskā membrāna, Centriola, Cista, Citoskelets, Dielektroforēze, Difterijas toksīns, DNS replikācija, Dzimums, Ektoderma, Ektoplazma, Elektroencefalogrāfija, Elektrokardiostimulators, Endoplazmatiskais tīkls, Fagocitoze, Gamma interferons, Hemolimfa, Hibrīds (bioloģija), Himēra (ģenētika), Interleikīns 3, Kalluss, Ksenacelveidīgie, Ksenotransplantācija, Lapu krāsu maiņa rudenī, Medicīnas eponīmi, Mikrocaurulītes, Mitotiskais indekss, Mitoze, Monēras, Muguras stiegra, Mutācija, Nanobaktērijas, Nefrons, Nostolepis kernavensis, Oogoniji, Ortonektīdi, Parenhīma, Peroksisoma, Plejotropija, Protistu sistemātika, Pupu laputs, Rentgenstari, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Starpdiedziņi, Stromatolīti, Stumbrs, ..., Tabulas elementi, Transferīns, Vienšūņi, Volutīna granulas, Zilaļģes, 3D drukāšana. Izvērst indekss (6 vairāk) »

Akantārijas

Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.

Jaunums!!: Šūna un Akantārijas · Redzēt vairāk »

Auglis

Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Jaunums!!: Šūna un Auglis · Redzēt vairāk »

Augu audu kultūras

Augu audu kultūras ir sterilas in vitro šūnu, audu, orgānu vai orgānu kopumu kultūras, kuras tiek audzētas ķīmiski un fiziski kontrolētos apstākļos.

Jaunums!!: Šūna un Augu audu kultūras · Redzēt vairāk »

Aveņu mizas plaisāšana

Avenāju mizas plaisāšana, ko ierosina sēne Didymella applanata, ir nozīmīgākā aveņu (Rubus idaeus L.) dzinumu slimība Latvijā.

Jaunums!!: Šūna un Aveņu mizas plaisāšana · Redzēt vairāk »

Šūnu teorija

Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.

Jaunums!!: Šūna un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā membrāna

250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.

Jaunums!!: Šūna un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »

Centriola

Trīsdimensionāls skats uz centriolu Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem.

Jaunums!!: Šūna un Centriola · Redzēt vairāk »

Cista

Bronhogēnas cistas mikrogrāfija Cista ir veidojums orgānos un audos, kuram var būt dažāds saturs un sienas.

Jaunums!!: Šūna un Cista · Redzēt vairāk »

Citoskelets

šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.

Jaunums!!: Šūna un Citoskelets · Redzēt vairāk »

Dielektroforēze

Dielektroforēze ir polarizējamu dielektrisku daļiņu kustība šķidrā vidē nehomogēnā elektriskajā laukā.

Jaunums!!: Šūna un Dielektroforēze · Redzēt vairāk »

Difterijas toksīns

Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da.

Jaunums!!: Šūna un Difterijas toksīns · Redzēt vairāk »

DNS replikācija

Viena DNS dubultvirkne sadalās divās virknēs, tad karta jaunā virkne ir kā paraugs priekš replikācijas virknes Molekulārajā bioloģijā DNS replikācija ir bioloģisks process, kura rezultātā no vienas oriģinālās DNS molekulas rodas divas identiskas replikas.

Jaunums!!: Šūna un DNS replikācija · Redzēt vairāk »

Dzimums

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.

Jaunums!!: Šūna un Dzimums · Redzēt vairāk »

Ektoderma

Ektodermas diferencēšanās (ādas epitēlijs, nervu šūnas, pigmenta šūnas). Ektoderma (no (ektós) — 'ārējs' un δέρμα (dérma) — 'āda') jeb ektoblasts ir embrija ārējā dīgļlapa agrīnajās attīstības stadijās.

Jaunums!!: Šūna un Ektoderma · Redzēt vairāk »

Ektoplazma

Amēba. Ektoplazma (bez granulām) un granulētā endoplazma ir vizuāli atšķiramas Ektoplazma (gr. εκτος — «ārpusē» un πλάσμα — «saturs»), saukta arī plazmogēls ir šūnu citoplazmas ārējais slānis.

Jaunums!!: Šūna un Ektoplazma · Redzēt vairāk »

Elektroencefalogrāfija

Elektroencefalogrāfija (EEG) ir galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts.

Jaunums!!: Šūna un Elektroencefalogrāfija · Redzēt vairāk »

Elektrokardiostimulators

sirds elektriskās vadīšanas sistēmā. Sirds muskuļa kontrakciju visiem dzīvniekiem ierosina elektriskie impulsi, ko sauc par darbības potenciālu.

Jaunums!!: Šūna un Elektrokardiostimulators · Redzēt vairāk »

Endoplazmatiskais tīkls

Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.

Jaunums!!: Šūna un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »

Fagocitoze

Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.

Jaunums!!: Šūna un Fagocitoze · Redzēt vairāk »

Gamma interferons

IFN-γ struktūra Gamma interferons, interferons γ jeb IFN-γ ir citokīns no interferonu II klases (ir vienīgais šīs klases pārstāvis).

Jaunums!!: Šūna un Gamma interferons · Redzēt vairāk »

Hemolimfa

Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.

Jaunums!!: Šūna un Hemolimfa · Redzēt vairāk »

Hibrīds (bioloģija)

ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.

Jaunums!!: Šūna un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Himēra (ģenētika)

Pele — himēra (pa labi) Himēra ģenētikā nozīmē organismu vai audus, kas sastāv no šūnām, kam ir dažāda ģenētiskā informācija (vismaz divu dažādu veidu DNS).

Jaunums!!: Šūna un Himēra (ģenētika) · Redzēt vairāk »

Interleikīns 3

Interleikīns 3 jeb IL-3 ir citokīns (šūnu signālmolekula), kura pieder pie interleikīnu grupas.

Jaunums!!: Šūna un Interleikīns 3 · Redzēt vairāk »

Kalluss

Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.

Jaunums!!: Šūna un Kalluss · Redzēt vairāk »

Ksenacelveidīgie

Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.

Jaunums!!: Šūna un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »

Ksenotransplantācija

Ksenotransplantācija ir dzīvnieku šūnu, audu vai orgānu transplantācija cilvēkā, kā arī tādu cilvēka ķermeņa šķidrumu, šūnu, audu vai orgānu transplantācija, kuriem bijis ex vivo kontakts ar dzīvnieku šūnām, audiem vai orgāniem.

Jaunums!!: Šūna un Ksenotransplantācija · Redzēt vairāk »

Lapu krāsu maiņa rudenī

Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.

Jaunums!!: Šūna un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »

Medicīnas eponīmi

Medicīnas eponīmi ir pazīmes un simptomi, kas parasti tiek nosaukti atklājēju vai pacientu vārdos.

Jaunums!!: Šūna un Medicīnas eponīmi · Redzēt vairāk »

Mikrocaurulītes

Tubulīna struktūra — ar dzeltenu un oranžu krāsu atšķiras alfa un beta tubulīni Mikrocaurulītes ir citoskeleta daļa, ko veido globulārs proteīns tubulīns.

Jaunums!!: Šūna un Mikrocaurulītes · Redzēt vairāk »

Mitotiskais indekss

Mitotiskais indekss ir kādas populācijas šūnu, kurām notiek mitoze, skaita un tās pašas populācijas kopējā šūnu daudzuma attiecība.

Jaunums!!: Šūna un Mitotiskais indekss · Redzēt vairāk »

Mitoze

Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.

Jaunums!!: Šūna un Mitoze · Redzēt vairāk »

Monēras

Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.

Jaunums!!: Šūna un Monēras · Redzēt vairāk »

Muguras stiegra

Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.

Jaunums!!: Šūna un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »

Mutācija

Mutācijas (no  — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.

Jaunums!!: Šūna un Mutācija · Redzēt vairāk »

Nanobaktērijas

Nanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem).

Jaunums!!: Šūna un Nanobaktērijas · Redzēt vairāk »

Nefrons

Nefrons Nefrons ir nieres funkcionālā vienība.

Jaunums!!: Šūna un Nefrons · Redzēt vairāk »

Nostolepis kernavensis

Nostolepis kernavensis ir klimatiīdu akantodu suga.

Jaunums!!: Šūna un Nostolepis kernavensis · Redzēt vairāk »

Oogoniji

Oogoniji ir primārās dzimumšūnas, kas ovoģenēzes vairošanās periodā vairākkārt dalās.

Jaunums!!: Šūna un Oogoniji · Redzēt vairāk »

Ortonektīdi

Ortonektīdi (Orthonectida) ir daudzšūnu bilaterāļu tips, kuru agrāk kopā ar diciemīdiem apvienoja mezozoju tipā.

Jaunums!!: Šūna un Ortonektīdi · Redzēt vairāk »

Parenhīma

Pamataudi jeb parenhīma ir daudzšūņu organismu iekšējās vides audi, kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām šūnām.

Jaunums!!: Šūna un Parenhīma · Redzēt vairāk »

Peroksisoma

Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.

Jaunums!!: Šūna un Peroksisoma · Redzēt vairāk »

Plejotropija

Plejotropija (no grieķu val. pleio 'daudzas' tropo 'izmaiņas') ir viena gēna spēja izpausties dažādos efektos, viena gēna spēja kontrolēt vairākas fenotipiskās pazīmes.

Jaunums!!: Šūna un Plejotropija · Redzēt vairāk »

Protistu sistemātika

Protistu sistemātiku veido jebkuri eikariotu organismi (organismi ar kodolu saturošām šūnām), kas nav dzīvnieki, augi vai sēnes.

Jaunums!!: Šūna un Protistu sistemātika · Redzēt vairāk »

Pupu laputs

Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.

Jaunums!!: Šūna un Pupu laputs · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Šūna un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra

Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.

Jaunums!!: Šūna un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »

Starpdiedziņi

Starpdiedziņu uzbūve Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas.

Jaunums!!: Šūna un Starpdiedziņi · Redzēt vairāk »

Stromatolīti

Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.

Jaunums!!: Šūna un Stromatolīti · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Šūna un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Tabulas elementi

Tabulas elementi ir vienības tabulā, kuras var grupēt, segmentēt vai sakārtot dažādos veidos, un no kurām sastāv tabula.

Jaunums!!: Šūna un Tabulas elementi · Redzēt vairāk »

Transferīns

Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela.

Jaunums!!: Šūna un Transferīns · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Šūna un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Volutīna granulas

Volutīna granulas ir kompleksēto neorganisko polifosfātu intracitoplazmatiskas (šūnu citoplazmas iekšienē esošas) uzkrāšanās forma.

Jaunums!!: Šūna un Volutīna granulas · Redzēt vairāk »

Zilaļģes

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.

Jaunums!!: Šūna un Zilaļģes · Redzēt vairāk »

3D drukāšana

3D drukāšana ir process, kurā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts.

Jaunums!!: Šūna un 3D drukāšana · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Cellula, Šūnas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »