Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Akantārijas, Baktēriju morfoloģija, Bazofilie leikocīti, Diciemīdas, Eikarioti, Eritrocīti, Foraminīferas, Gļotsēnes, Glikoproteīns, Gludā muskulatūra, Mikrocaurulītes, Mitohondrijs, Monēras, Neirons, Opalinīdas, Protisti, Protistu sistemātika, Saiga, Saulenītes, Starpdiedziņi, Vicaiņi, Vienšūņi, Zaļā eiglēna.
Akantārijas
Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Akantārijas · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bazofilie leikocīti
Bazofilais leikocīts asins iztriepē Bazofilie leikocīti, saukti arī vienkārši par bazofilajiem, ir vismazāk sastopamie leikocīti asinīs.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Bazofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Diciemīdas · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Gļotsēnes
''Diachea leucopodia'' ''Stemonitis fusca'' augļķermenis ''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas" Uz mitra papīra augoša gļotsēne ''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes ''Trichia varia'' Gļotsēnes (Mycetozoa, arī Myxomycetes, Myxomycota u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem eikariotu organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā atsevišķas šūnas, bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Gļotsēnes · Redzēt vairāk »
Glikoproteīns
Glikoproteīni ir olbaltumvielas, kas satur oligosaharīdu ķēdes (glikānus), kas kovalenti piesaistīti aminoskābju sānu ķēdēm.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Glikoproteīns · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Mikrocaurulītes
Tubulīna struktūra — ar dzeltenu un oranžu krāsu atšķiras alfa un beta tubulīni Mikrocaurulītes ir citoskeleta daļa, ko veido globulārs proteīns tubulīns.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Mikrocaurulītes · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Šūnas kodols un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Monēras · Redzēt vairāk »
Neirons
zaļi fluorescējošā proteīna palīdzību iekrāsots peles galvas smadzeņu piramidālais neirons Neirons ((neuron) — 'dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Neirons · Redzēt vairāk »
Opalinīdas
Opalinīdas (''Protoopalina pingi'') Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Opalinīdas · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Protisti · Redzēt vairāk »
Protistu sistemātika
Protistu sistemātiku veido jebkuri eikariotu organismi (organismi ar kodolu saturošām šūnām), kas nav dzīvnieki, augi vai sēnes.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Protistu sistemātika · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Saiga · Redzēt vairāk »
Saulenītes
''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Saulenītes · Redzēt vairāk »
Starpdiedziņi
Starpdiedziņu uzbūve Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Starpdiedziņi · Redzēt vairāk »
Vicaiņi
zaļās eiglēnas (''Euglena viridis'') Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Vicaiņi · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zaļā eiglēna
Zaļā eiglēna (Euglenus viridis) ir mikroskopisks vienšūnas organisms, kas barojas miksotrofi.
Jaunums!!: Šūnas kodols un Zaļā eiglēna · Redzēt vairāk »
