31 attiecības: Aļģes, Abscizskābe, Akantodes, Aktīna diedziņi, Asinsgrupas, Augu hormoni, Šūna, Bioloģiskā membrāna, Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, Citoskelets, Difterijas toksīns, Fagocitoze, Farmakokinētika, Glikoproteīns, Gludā muskulatūra, Goldži komplekss, Izvadorgānu sistēma, Jasmonāti, Kalluss, Lipīdu dubultslānis, Lizosoma, Membrāna, Mitohondrijs, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Plastīdas, Protisti, Ribosoma, Starpdiedziņi, Tuklās šūnas, Urīnorgānu sistēma, Vakuola.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abscizskābe
Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Abscizskābe · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Akantodes · Redzēt vairāk »
Aktīna diedziņi
Aktīna diedziņi (shēmas augšdaļā) reaģē ar miozīna molekulu "galvas daļām" un nodrošina muskuļu saraušanos Aktīna diedziņi, jeb mikrofilamenti ir kūlīšos vai tīklveidā novietotas aktīna šķiedras.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Aktīna diedziņi · Redzēt vairāk »
Asinsgrupas
Asinsgrupas Asinsgrupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Asinsgrupas · Redzēt vairāk »
Augu hormoni
Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Augu hormoni · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Šūna · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV vai HPV no angļu human papillomavirus) infekcija ir vīrusa infekciju grupa, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Cilvēka papilomas vīrusa infekcija · Redzēt vairāk »
Citoskelets
šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Citoskelets · Redzēt vairāk »
Difterijas toksīns
Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Difterijas toksīns · Redzēt vairāk »
Fagocitoze
Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Fagocitoze · Redzēt vairāk »
Farmakokinētika
Farmakokinētika (no (pharmakon) — "zāles" un (kinetikos) — "kustība") ir farmakoloģijas apakšnozare, kura pēta zāļu ievadīšanu organismā, to uzsūkšanos, izplatīšanos un izvietošanos organismā, kā arī to pārvērtību un izdalīšanās likumsakarības.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Farmakokinētika · Redzēt vairāk »
Glikoproteīns
Glikoproteīni ir olbaltumvielas, kas satur oligosaharīdu ķēdes (glikānus), kas kovalenti piesaistīti aminoskābju sānu ķēdēm.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Glikoproteīns · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Jasmonāti
Jasmonāti (JA) ir augos esoši ķīmiski savienojumi ar hormonu īpašībām.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Jasmonāti · Redzēt vairāk »
Kalluss
Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Kalluss · Redzēt vairāk »
Lipīdu dubultslānis
Lipīdu dubultslāņa šķērsgriezuma animācija (termiskā kustība) Lipīdu dubultslānis jeb bislānis ir plāna membrāna, kas sastāv no diviem lipīdu (parasti fosfolipīdu) molekulu slāņiem.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Lipīdu dubultslānis · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Membrāna
Membrāna var būt.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Membrāna · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Protisti · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Starpdiedziņi
Starpdiedziņu uzbūve Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Starpdiedziņi · Redzēt vairāk »
Tuklās šūnas
Tuklās šūnas. Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Tuklās šūnas · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Šūnas membrāna un Vakuola · Redzēt vairāk »