Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Žemaitija

Indekss Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

188 attiecības: Abrahams Ortēlijs, Akmenes rajona pašvaldība, Aleksandrs Gvaņini, Andreass no Felves, Antonijs Kosakovskis, Antons Martusēvičs, Apūle, Arhibīskaps, Arjogala, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Aukštaitija, Austrumprūsija, Autoceļš A11 (Lietuva), Šauļu apriņķis, Šauļu rajona pašvaldība, Šilales rajona pašvaldība, Ģedimins, Ķēdaiņu ūnija, Ķēstutis, Ķelmes rajona pašvaldība, Žagare (zeme), Žemaiču Kalvarija, Žemaiši, Žemaitijas augstiene, Žemaitijas bīskapija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žemaitijas nacionālais parks, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Ņešava, Ādams Lēvenhaupts, Balti, Baltijas jūra, Baltkrievi, Bartolomejs Hēneke, Bebrenes katoļu baznīca, Bermontiāde, Betigola, Biruta (Lietuvas valdniece), Butigeidis, Ceklis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Demenes katoļu baznīca, Dubīsa, Dzūkija, Eberhards fon Monheims, Eberhards no Zainas, ..., Eduards O'Rurke, Eimunts Ņekrošus, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Embūtes kauja (1244), Gaižuva, Grothusi, Grunvaldes kauja, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Hodkeviči, Jagailis, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jānis Hodkevičs, Jātvingi, Jelgavas katoļu katedrāle, Jersika (valsts), Jonišķi, Jonišķu rajona pašvaldība, Jumtiņstabs, Jurbarkas rajona pašvaldība, Kankles, Karagājiens pret žemaišiem (1252), Karagājiens pret žemaišiem (1255), Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Karagājiens uz Zemgali (1250), Karšuva, Katoļticība Baltkrievijā, Kauņas apriņķis, Kauņas guberņa, Kauja pie Jēkabpils, Kauja pie Lielvārdes (1262), Kņazs, Klaipēdas apriņķis, Klaipēdas rajona pašvaldība, Knituva, Kolaine, Kraži, Kretingas rajona pašvaldība, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kuldīgas pils, Kurši, Kursa (valsts), Lamata (zeme), Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Laukuva, Lēnu katoļu baznīca, Leitis (filma), Lietava (zeme), Lietuva, Lietuvas administratīvais iedalījums, Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas guberņa, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas Tautas sadzīves muzejs, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonija, Livonijas krusta kari, Lokers, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Mažeiķu rajona pašvaldība, Marta (Lietuvas ķēniņiene), Mazā Lietuva, Medenike (zeme), Megava, Mindaugs, Mosēda, Nadruva, Nalsene, Napoleons Orda, Nikolajs II Romanovs, Otrais Ziemeļu karš, Pašvitine, Pakrojas rajona pašvaldība, Palanga, Panevēžas katedrāle, Pilsāts, Pjotrs Stolipins, Plateļu ezers, Plāne (zeme), Pluņģe, Pluņģes rajona pašvaldība, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Racjonža, Radvili, Raseiņi, Raseiņu rajona pašvaldība, Rīgas vēsture, Rietavas pašvaldība, Rietumbalti, Saliņas miera līgums, Sarmati, Saules zeme, Sidrabene (zeme), Sigismunds III Vāsa, Silene (zeme), Skodas rajona pašvaldība, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Batorijs, Suvalku guberņa, Tauraģes apriņķis, Tauraģes rajona pašvaldība, Telši, Telšu apriņķis, Telšu rajona pašvaldība, Tiškeviči, Tomašs Vavžeckis, Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Vītenis, Veršovijas bīskapija, Viļņas guberņa, Viļņas kunigaitija, Viļņas Pētera un Pāvila katoļu baznīca, Viļņas vaivadija, Vilkacis, Vladislavs IV Vāsa, Voruta, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zemgales dalīšanas līgums, Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemeļu krusta kari, Zigmunts Serakovskis, 1422. gads, 1655. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā. Izvērst indekss (138 vairāk) »

Abrahams Ortēlijs

Abrahams Ortēlijs (dzimis, miris) bija flāmu ģeogrāfs un kartogrāfs no Antverpenes.

Jaunums!!: Žemaitija un Abrahams Ortēlijs · Redzēt vairāk »

Akmenes rajona pašvaldība

Akmenes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Akmenes rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gvaņini

Aleksandrs Gvaņini (1538-1614). Aleksandrs Gvaņini (dzimis 1538, gadā Veronā, miris 1614. gadā Krakovā) bija itāļu karavīrs un vēsturnieks, kas ilgus gadus dienēja Lietuvas dižkunigaitijas armijā un 14 gadus no tiem bija Vicebskas cietokšņa komendants.

Jaunums!!: Žemaitija un Aleksandrs Gvaņini · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Žemaitija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Antonijs Kosakovskis

Antonijs Kosakovskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789.

Jaunums!!: Žemaitija un Antonijs Kosakovskis · Redzēt vairāk »

Antons Martusēvičs

Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.

Jaunums!!: Žemaitija un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »

Apūle

Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.

Jaunums!!: Žemaitija un Apūle · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Žemaitija un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Arjogala

Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.

Jaunums!!: Žemaitija un Arjogala · Redzēt vairāk »

Augustavas guberņa

Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »

Augustavas vaivadija

Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Žemaitija un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Žemaitija un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Žemaitija un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Žemaitija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Autoceļš A11 (Lietuva)

Autoceļš A11 Lietuvā Autoceļš A11 Šauļi-Palanga ir Lietuvas maģistrālais autoceļš.

Jaunums!!: Žemaitija un Autoceļš A11 (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Šauļu apriņķis

Šauļu apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Žemaitija un Šauļu apriņķis · Redzēt vairāk »

Šauļu rajona pašvaldība

Šauļu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Šauļu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Šilales rajona pašvaldība

Šilales rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Šilales rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Žemaitija un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ķēdaiņu ūnija

Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.

Jaunums!!: Žemaitija un Ķēdaiņu ūnija · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Žemaitija un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ķelmes rajona pašvaldība

Ķelmes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Ķelmes rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Žagare (zeme)

Upīte (''Upita''). Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.

Jaunums!!: Žemaitija un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »

Žemaiču Kalvarija

Žemaiču Kalvarija (žemaišu: Žemaitiu Kalvarėjė; līdz 1637. gadam Gardi (Gardai), no 1964. līdz 1989. gadam — Varduva (Varduva))) ir miests (miestelis) Telšu apriņķa Pluņģes rajonā, Žemaitijas nacionālā parka teritorijā. Pilsēta atrodas Varduvas krastos. Šeit darbojas vairākas baznīcas. Pilsētas vidusskola atrodas kādreizējā Dominikāņu klosterī. Tur arī atrodas garīgais seminārs.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaiču Kalvarija · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Žemaitijas augstiene

Žemaitijas augstienes atrašanās vieta Žemaitijas augstiene ir augstiene Lietuvas ziemeļrietumos, kas ieguvusi savu nosaukumu no Lietuvas vēsturiskā novada Žemaitijas nosaukuma.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas augstiene · Redzēt vairāk »

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas nacionālais parks

Žemaitijas nacionālais parks ir 1991.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Žemaitija un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ņešava

Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Žemaitija un Ņešava · Redzēt vairāk »

Ādams Lēvenhaupts

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Žemaitija un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Žemaitija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Žemaitija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Žemaitija un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Hēneke

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.

Jaunums!!: Žemaitija un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »

Bebrenes katoļu baznīca

Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Žemaitija un Bebrenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Žemaitija un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Betigola

Betigola, agrāk Betigala, ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz austrumiem no Raseiņiem.

Jaunums!!: Žemaitija un Betigola · Redzēt vairāk »

Biruta (Lietuvas valdniece)

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Jaunums!!: Žemaitija un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »

Butigeidis

Butigeidis jeb Butegeidis (dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem.

Jaunums!!: Žemaitija un Butigeidis · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Žemaitija un Ceklis · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Žemaitija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Demenes katoļu baznīca

Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Žemaitija un Demenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Dubīsa

Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Žemaitija un Dubīsa · Redzēt vairāk »

Dzūkija

Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.

Jaunums!!: Žemaitija un Dzūkija · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Žemaitija un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Eberhards no Zainas

Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).

Jaunums!!: Žemaitija un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »

Eduards O'Rurke

Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.

Jaunums!!: Žemaitija un Eduards O'Rurke · Redzēt vairāk »

Eimunts Ņekrošus

Eimunts Ņekrošus (dzimis, miris) bija lietuviešu teātra režisors.

Jaunums!!: Žemaitija un Eimunts Ņekrošus · Redzēt vairāk »

Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.

Jaunums!!: Žemaitija un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244.

Jaunums!!: Žemaitija un Embūtes kauja (1244) · Redzēt vairāk »

Gaižuva

Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.

Jaunums!!: Žemaitija un Gaižuva · Redzēt vairāk »

Grothusi

Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Žemaitija un Grothusi · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Žemaitija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Žemaitija un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Jaunums!!: Žemaitija un Hodkeviči · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Žemaitija un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Jaunums!!: Žemaitija un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.

Jaunums!!: Žemaitija un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Žemaitija un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Žemaitija un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.

Jaunums!!: Žemaitija un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Žemaitija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jonišķi

Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Žemaitija un Jonišķi · Redzēt vairāk »

Jonišķu rajona pašvaldība

Jonišķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Jonišķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Jumtiņstabs

Skaruļu (''Skaruliai'') ciemā netālu no Jonavas Jumtiņstabs (no stogas — 'jumts' un stulpis — 'stabs') ir tradicionāls lietuviešu sakrālais koka piemineklis — koka stabs ar vienu vai vairākiem četrslīpju jumtiņiem un dekoratīvu smaili.

Jaunums!!: Žemaitija un Jumtiņstabs · Redzēt vairāk »

Jurbarkas rajona pašvaldība

Jurbarkas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Jurbarkas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Kankles

Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Žemaitija un Kankles · Redzēt vairāk »

Karagājiens pret žemaišiem (1252)

1252.

Jaunums!!: Žemaitija un Karagājiens pret žemaišiem (1252) · Redzēt vairāk »

Karagājiens pret žemaišiem (1255)

1255.

Jaunums!!: Žemaitija un Karagājiens pret žemaišiem (1255) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)

1250.

Jaunums!!: Žemaitija un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1250)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.

Jaunums!!: Žemaitija un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »

Karšuva

Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.

Jaunums!!: Žemaitija un Karšuva · Redzēt vairāk »

Katoļticība Baltkrievijā

Minskā Katoļticība Baltkrievijā (baltkrievu: Каталіцтва ў Беларусі) ir otra lielākā reliģiskā konfesija Baltkrievijā.

Jaunums!!: Žemaitija un Katoļticība Baltkrievijā · Redzēt vairāk »

Kauņas apriņķis

Kauņas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts centrā.

Jaunums!!: Žemaitija un Kauņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Jaunums!!: Žemaitija un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »

Kauja pie Jēkabpils

Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.

Jaunums!!: Žemaitija un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Kauja pie Lielvārdes (1262)

1262.

Jaunums!!: Žemaitija un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Žemaitija un Kņazs · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apriņķis

Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Žemaitija un Klaipēdas apriņķis · Redzēt vairāk »

Klaipēdas rajona pašvaldība

Klaipēdas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Klaipēdas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Knituva

Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.

Jaunums!!: Žemaitija un Knituva · Redzēt vairāk »

Kolaine

Kolaine (žemaišu: Kuolānē), agrāk Kulene, ir ciems Lietuvas Žemaitijas novadā 5 km uz dienvidrietumiem no Užventes.

Jaunums!!: Žemaitija un Kolaine · Redzēt vairāk »

Kraži

Kraži (žemaišu: Kražē), agrāk Kroše, ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz rietumiem no Ķelmes.

Jaunums!!: Žemaitija un Kraži · Redzēt vairāk »

Kretingas rajona pašvaldība

Kretingas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Kretingas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Jaunums!!: Žemaitija un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Žemaitija un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Žemaitija un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Žemaitija un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Žemaitija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Lamata (zeme)

''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.

Jaunums!!: Žemaitija un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Žemaitija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Žemaitija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Žemaitija un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Laukuva

Laukuva ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz ziemeļiem no Šilales.

Jaunums!!: Žemaitija un Laukuva · Redzēt vairāk »

Lēnu katoļu baznīca

Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Žemaitija un Lēnu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Leitis (filma)

"Leitis" ir 2018.

Jaunums!!: Žemaitija un Leitis (filma) · Redzēt vairāk »

Lietava (zeme)

Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas administratīvais iedalījums

Lietuvas novietojums Lietuvas administratīvo iedalījumu veido 10 apriņķi, kuri sīkāk iedalās 43 rajonu pašvaldībās, 10 pašvaldībās un 7 pilsētu pašvaldībās.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumu teksti ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi ir 1253.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi · Redzēt vairāk »

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas pilsoņu karš

Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas Tautas sadzīves muzejs

Ieeja muzejā Lietuvas Tautas sadzīves muzejs ir 1974.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas Tautas sadzīves muzejs · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Žemaitija un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Žemaitija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Žemaitija un Lokers · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Žemaitija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Mažeiķu rajona pašvaldība

Mažeiķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Mažeiķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Marta (Lietuvas ķēniņiene)

Rīgas bīskaps Alberts II un Kulmas bīskaps Indriķis krista Mindaugu un Martu (nezināms autors, 17. gs.). Marta (mirusi 1262) bija pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga sieva.

Jaunums!!: Žemaitija un Marta (Lietuvas ķēniņiene) · Redzēt vairāk »

Mazā Lietuva

Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.

Jaunums!!: Žemaitija un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »

Medenike (zeme)

Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.

Jaunums!!: Žemaitija un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Žemaitija un Megava · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Žemaitija un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Mosēda

Mosēda, arī Mosēde, ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā, seņūnijas centrs.

Jaunums!!: Žemaitija un Mosēda · Redzēt vairāk »

Nadruva

Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.

Jaunums!!: Žemaitija un Nadruva · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Žemaitija un Nalsene · Redzēt vairāk »

Napoleons Orda

Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.

Jaunums!!: Žemaitija un Napoleons Orda · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Žemaitija un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Žemaitija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pašvitine

Pašvitine ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Šauļu apriņķa Pasvales rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.

Jaunums!!: Žemaitija un Pašvitine · Redzēt vairāk »

Pakrojas rajona pašvaldība

Pakrojas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Pakrojas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Žemaitija un Palanga · Redzēt vairāk »

Panevēžas katedrāle

Panevēžas Kristus Karaļa katedrāle ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Lietuvas pilsētā Panevēžā.

Jaunums!!: Žemaitija un Panevēžas katedrāle · Redzēt vairāk »

Pilsāts

Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.

Jaunums!!: Žemaitija un Pilsāts · Redzēt vairāk »

Pjotrs Stolipins

Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.

Jaunums!!: Žemaitija un Pjotrs Stolipins · Redzēt vairāk »

Plateļu ezers

Plateļu ezers ir ezers Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaitija un Plateļu ezers · Redzēt vairāk »

Plāne (zeme)

Upīte (''Upita''). Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.

Jaunums!!: Žemaitija un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »

Pluņģe

Pluņģe ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos uz rietumiem no Telšiem.

Jaunums!!: Žemaitija un Pluņģe · Redzēt vairāk »

Pluņģes rajona pašvaldība

Pluņģes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Pluņģes rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Žemaitija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Žemaitija un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Racjonža

Racjonža ir pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē starp Ploņsku un Cehanovu.

Jaunums!!: Žemaitija un Racjonža · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Žemaitija un Radvili · Redzēt vairāk »

Raseiņi

Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Žemaitija un Raseiņi · Redzēt vairāk »

Raseiņu rajona pašvaldība

Raseiņu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Raseiņu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Žemaitija un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rietavas pašvaldība

Rietavas pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Rietavas pašvaldība · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.

Jaunums!!: Žemaitija un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Saliņas miera līgums

Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.

Jaunums!!: Žemaitija un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Žemaitija un Sarmati · Redzēt vairāk »

Saules zeme

Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.

Jaunums!!: Žemaitija un Saules zeme · Redzēt vairāk »

Sidrabene (zeme)

Upīte (''Upita''). Sidrabene vai Sidobrenes zeme (hronikā: Sydobren, Semegallen lant) bija seno zemgaļu pilsnovads Sidrabes upes krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija Silenes zemes daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Sidrabene (zeme) · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Žemaitija un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Silene (zeme)

Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.

Jaunums!!: Žemaitija un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »

Skodas rajona pašvaldība

Skodas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Skodas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Žemaitija un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Žemaitija un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Žemaitija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Suvalku guberņa

Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »

Tauraģes apriņķis

Tauraģes apriņķis ir viens no 10 Lietuvas apriņķiem.

Jaunums!!: Žemaitija un Tauraģes apriņķis · Redzēt vairāk »

Tauraģes rajona pašvaldība

Tauraģes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Tauraģes rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Telši

Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Žemaitija un Telši · Redzēt vairāk »

Telšu apriņķis

Telšu apriņķis ir pēc teritorijas mazākais no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos.

Jaunums!!: Žemaitija un Telšu apriņķis · Redzēt vairāk »

Telšu rajona pašvaldība

Telšu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Žemaitija un Telšu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Tiškeviči

Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.

Jaunums!!: Žemaitija un Tiškeviči · Redzēt vairāk »

Tomašs Vavžeckis

Tomašs Vavžeckis (dzimis, miris) bija Lietuvas lielkņazistes politiķis un karavīrs.

Jaunums!!: Žemaitija un Tomašs Vavžeckis · Redzēt vairāk »

Traķu kunigaitija

Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.

Jaunums!!: Žemaitija un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »

Traķu vaivadija

Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Žemaitija un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Žemaitija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Žemaitija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Žemaitija un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Žemaitija un Vītenis · Redzēt vairāk »

Veršovijas bīskapija

Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.

Jaunums!!: Žemaitija un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitija un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Viļņas kunigaitija

Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.

Jaunums!!: Žemaitija un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Viļņas Pētera un Pāvila katoļu baznīca

Viļņas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca ir 18.

Jaunums!!: Žemaitija un Viļņas Pētera un Pāvila katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Viļņas vaivadija

Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Žemaitija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »

Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

Jaunums!!: Žemaitija un Vilkacis · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: Žemaitija un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

Voruta

Mindauga piemineklis Šeiminiškēļu pilskalnā. Voruta vai Varuta bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga rezidence.

Jaunums!!: Žemaitija un Voruta · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Žemaitija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Žemaitija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales dalīšanas līgums

Zemgales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Zemgales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Žemaitija un Zemgales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.

Jaunums!!: Žemaitija un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Žemaitija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zigmunts Serakovskis

Zigmunts Serakovskis (1827—1863) bija poļu virsnieks.

Jaunums!!: Žemaitija un Zigmunts Serakovskis · Redzēt vairāk »

1422. gads

1422.

Jaunums!!: Žemaitija un 1422. gads · Redzēt vairāk »

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Jaunums!!: Žemaitija un 1655. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Jaunums!!: Žemaitija un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »