Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Anvera

Indekss Anvera

Anvera ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala Antarktīdā.

24 attiecības: Adriens de Žerlašs de Gomerī, Amerikas Savienotās Valstis, Antarktīda, Antarktīdas pussala, Antverpene, Anverailenda, Apvienotā Karaliste, Argentīnas Antarktīda, Artura līcis, Žerlaša šaurums, Čīles Antarktiskā teritorija, Beļģija, Britu Antarktiskā teritorija, Dalmaņa līcis, Danko krasts, Džons Bisko, Dumēra sala, Eduards Dalmanis, Marra ledājs, Pālmera, Pālmera arhipelāgs, Polārstacija, Vācija, Vīnkes sala.

Adriens de Žerlašs de Gomerī

Adriens Viktors Žozefs de Žerlašs de Gomerī (dzimis Haseltā, miris Briselē) bija beļģu polārpētnieks un kara flotes virsnieks, vadījis 1897.—1899.

Jaunums!!: Anvera un Adriens de Žerlašs de Gomerī · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Anvera un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Anvera un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antarktīdas pussala

Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.

Jaunums!!: Anvera un Antarktīdas pussala · Redzēt vairāk »

Antverpene

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.

Jaunums!!: Anvera un Antverpene · Redzēt vairāk »

Anverailenda

Anverailenda vai Bāze N (Base N) bija Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Anvera un Anverailenda · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Anvera un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Argentīnas Antarktīda

Argentīnas Antarktīda ir Argentīnas pretenzija Antarktikā, kas oficiāli veido Ugunszemes, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu provinces distriktu.

Jaunums!!: Anvera un Argentīnas Antarktīda · Redzēt vairāk »

Artura līcis

Artura līcis ir ap plats un līdz 1,8 km garš līcis Anveras salas piekrastē Antarktīdā.

Jaunums!!: Anvera un Artura līcis · Redzēt vairāk »

Žerlaša šaurums

Žerlaša šaurums ir ap garš un 9 līdz plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Anvera un Žerlaša šaurums · Redzēt vairāk »

Čīles Antarktiskā teritorija

Čīles Antarktiskā teritorija ir Čīles pretenzija Antarktikā, kas formāli veido Antartikas komūnu Čīles Antarktikas provincē Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģionā.

Jaunums!!: Anvera un Čīles Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Anvera un Beļģija · Redzēt vairāk »

Britu Antarktiskā teritorija

Britu Antarktiskā teritorija ir Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni.

Jaunums!!: Anvera un Britu Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »

Dalmaņa līcis

Dalmaņa līcis ir ap garš un līdz plats līcis Pālmera arhipelāgā Antarktīdā.

Jaunums!!: Anvera un Dalmaņa līcis · Redzēt vairāk »

Danko krasts

Braunas polārstacija Danko krastā Danko krasts ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Anvera un Danko krasts · Redzēt vairāk »

Džons Bisko

Džons Bisko bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks, vadījis pirmo zināmo ekspedīciju, kas atklāja Enderbija Zemi un Antarktīdas pussalu.

Jaunums!!: Anvera un Džons Bisko · Redzēt vairāk »

Dumēra sala

Dumēra sala ir ap 8 km gara un līdz 4,5 km plata sala Pālmera arhipelāgā Antarktikā.

Jaunums!!: Anvera un Dumēra sala · Redzēt vairāk »

Eduards Dalmanis

Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.

Jaunums!!: Anvera un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »

Marra ledājs

Marra ledājs ir plašs piekalnes ledājs Antarktikā.

Jaunums!!: Anvera un Marra ledājs · Redzēt vairāk »

Pālmera

Pālmera ir Amerikas Savienoto Valstu polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Anvera un Pālmera · Redzēt vairāk »

Pālmera arhipelāgs

Pālmera arhipelāgs ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā.

Jaunums!!: Anvera un Pālmera arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Anvera un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Anvera un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnkes sala

Vīnkes sala ir ap 30 km gara un līdz 10 km plata sala Pālmera arhipelāgā Antarktikā.

Jaunums!!: Anvera un Vīnkes sala · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Antverpenes sala, Anveras sala, Anvers Island, Isla Anvers, Île Anvers.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »