Ātrāk nekā pārlūku!
100 attiecības: Aknīstes nolaidenums, Aleirolīts, Apdziru dzimta, Apodziņš, Aprīlis, Augsne, Augstais purvs, Austrumlatvijas zemiene, Šrēbera rūsaine, Ģipsis, Ūdri, Ābeļu pagasts, Baltais zaķis, Bezsala periods, Brūklene, Bruņuzivis, Dabas liegums, Daudzlapu andromeda, Dūkstu grīslis, Decembris, Diennakts, Dignājas pagasts, Divsēklu grīslis, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Dzērve, Dzērveņu apakšģints, Dzeltenais tārtiņš, Dzirkstelīte, Egles, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lūsis, Eiropa, Eiropas septiņstarīte, Februāris, Fosilijas, Frānas stāvs, Gada staipeknis, Grants, Grieze, Jūlijs, Jēkabpils novads, Kaļķakmens, Kalna pagasts, Laksis, Latgales augstiene, Lāčsūnas, Lūši, Leimaņu pagasts, Lielā čakste, ..., Lietuvas ūdenszāle, Limnoglaciālās reljefa formas, Maijs, Marts, Mazais ērglis, Mazais mušķērājs, Māls, Meža cauna, Mežirbe, Meliorācija, Mellenes, Melnais stārķis, Melnā dzilna, Natura 2000, Odu gimnadēnija, Oktobris, Otrais pasaules karš, Parastais ozols, Parastā apse, Parastā niedre, Parastā vīgrieze, Pārejas purvs, Pļaviņu svīta, Pelēkais vilks, Platgalvju apakškārta, Platlapu cinna, Pleckāji, Purva bērzs, Purva tilbīte, Purva vaivariņš, Putniem nozīmīgā vieta, Salaspils svīta, Sāres grīslis, Sēlija, Septembris, Sfagni, Sirdsveida divlape, Skujkoku klase, Smilšakmens, Smiltis, Sniegs, Strauta nēģis, Temperatūra, Trejdaivu koraļļsakne, Urālpūce, Vēžskorpioni, Zāļlapu virza, Ziemeļsusēja, Ziemeļu madara, Zilā kāpnīte. Izvērst indekss (50 vairāk) »
Aknīstes nolaidenums
Aknīstes nolaidenums, dažkārt arī Aknīstes pacēlums, ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumos, Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Aknīstes nolaidenums · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Apdziru dzimta
Apdziru dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae), kā arī apdziru dzimta ir viena no divām staipekņu kārtas (Lycopodiales) dzimtām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Apdziru dzimta · Redzēt vairāk »
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Apodziņš · Redzēt vairāk »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Augsne · Redzēt vairāk »
Augstais purvs
Purva sfagnu veģetācija, Šumava Augstais purvs jeb sūnu purvs jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Augstais purvs · Redzēt vairāk »
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »
Šrēbera rūsaine
Šrēbera rūsaine (Pleurozium schreberi) ir bieži Latvijā sastopama pleirokarpu jeb sānsporogonsūnu grupas lapu sūna priežu mežos.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Šrēbera rūsaine · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ūdri
Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Ūdri · Redzēt vairāk »
Ābeļu pagasts
Ābeļu pagasts ir teritoriāla vienība Jēkabpils novadā uz dienvidaustrumiem no Jēkabpils, Sēlijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Ābeļu pagasts · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Bezsala periods
Bezsala periods ir ilggadējs vidējais laika periods starp pēdējo pavasara salnu un pirmo rudens salnu.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Bezsala periods · Redzēt vairāk »
Brūklene
Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Brūklene · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Dabas liegums
Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dabas liegums · Redzēt vairāk »
Daudzlapu andromeda
Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) ir mūžzaļš 10—40 cm augsts pundurkrūms.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Daudzlapu andromeda · Redzēt vairāk »
Dūkstu grīslis
Dūkstu grīslis (Carex limosa) ir grīšļu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dūkstu grīslis · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Decembris · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Diennakts · Redzēt vairāk »
Dignājas pagasts
Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dignājas pagasts · Redzēt vairāk »
Divsēklu grīslis
Divsēklu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Divsēklu grīslis · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dzirkstelīte
Dzirkstelīte ir augu suga neļķu ģintī.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Dzirkstelīte · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Egles · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lūsis
Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas septiņstarīte
Eiropas septiņstarīte ir mainīga izskata suga prīmulu dzimtā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Eiropas septiņstarīte · Redzēt vairāk »
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Februāris · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gada staipeknis
Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Grants · Redzēt vairāk »
Grieze
Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Grieze · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kalna pagasts
Kalna pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Kalna pagasts · Redzēt vairāk »
Laksis
Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Laksis · Redzēt vairāk »
Latgales augstiene
Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »
Lāčsūnas
Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Lāčsūnas · Redzēt vairāk »
Lūši
Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Lūši · Redzēt vairāk »
Leimaņu pagasts
Leimaņu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Leimaņu pagasts · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lietuvas ūdenszāle
Lietuvas ūdenszāle ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir nevienmērīgi sastopama Eirāzijā, Latvijā sastopama reti, tikai valsts vidū un austrumu — ziemeļaustrumu daļā, kur nelielas grupas aug auglīgos, mēreni mitros un pārmitros mežos, mežam caurtekošu strautu malās.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Lietuvas ūdenszāle · Redzēt vairāk »
Limnoglaciālās reljefa formas
Limnoglaciālās reljefa formas ir galvenokārt akumulatīvi reljefa veidojumi, kas rodas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, tur veidojoties nogulumiem no smilšu, aleirīta un māla sanešiem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Limnoglaciālās reljefa formas · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Maijs · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Marts · Redzēt vairāk »
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Māls · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Mežirbe · Redzēt vairāk »
Meliorācija
Suntažu pagastā Meliorācija (— 'uzlabošana', no melior — 'labāk') ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes), novācot akmeņus un veicot citus ar zemes uzlabošanu saistītus pasākumus.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Meliorācija · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Mellenes · Redzēt vairāk »
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Natura 2000
Natura 2000 ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Natura 2000 · Redzēt vairāk »
Odu gimnadēnija
Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Odu gimnadēnija · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Oktobris · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā niedre
Parastā niedre (Phragmites australis) ir segsēkļu grupas, graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Parastā niedre · Redzēt vairāk »
Parastā vīgrieze
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir bieži sastopams, rožu dzimtas ārstniecības augs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Parastā vīgrieze · Redzēt vairāk »
Pārejas purvs
Pārejas purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Pārejas purvs · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Platgalvju apakškārta
Platgalvju apakškārta (Cottoidei) ir viena no asarveidīgo zivju (Perciformes) apakškārtām, kas apvieno 6 infrakārtas un 25 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Platgalvju apakškārta · Redzēt vairāk »
Platlapu cinna
Platlapu cinna ir graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu ziemeļaustrumu Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Platlapu cinna · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Purva bērzs
Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh., sīn. Betula alba) ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Purva bērzs · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Purva vaivariņš
Purva vaivariņš (jeb Rhododendron tomentosum) ir mūžzaļš 30—120 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Purva vaivariņš · Redzēt vairāk »
Putniem nozīmīgā vieta
Putniem nozīmīga vieta — Engures ezers pie Dzedriem Putniem nozīmīgā vieta ir putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Putniem nozīmīgā vieta · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Sāres grīslis
Sāres grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Sāres grīslis · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Sēlija · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Septembris · Redzēt vairāk »
Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Sfagni · Redzēt vairāk »
Sirdsveida divlape
Sirdsveida divlape (Listera cordata (L.) R.Br.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Sirdsveida divlape · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Sniegs · Redzēt vairāk »
Strauta nēģis
Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Trejdaivu koraļļsakne
Trejdaivu koraļļsakne (Châtel.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Trejdaivu koraļļsakne · Redzēt vairāk »
Urālpūce
Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Urālpūce · Redzēt vairāk »
Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »
Zāļlapu virza
Zāļlapu virza ir mainīga izskata augu suga virzu ģintī.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Zāļlapu virza · Redzēt vairāk »
Ziemeļsusēja
Ziemeļsusēja (arī Mazā Susēja) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Ziemeļsusēja · Redzēt vairāk »
Ziemeļu madara
Ziemeļu madara (Galium boreale) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Ziemeļu madara · Redzēt vairāk »
Zilā kāpnīte
Zilā kāpnīte ir līdz 120 cm augsts, daudzgadīgs kāpnīšu dzimtas lakstaugs ar resniem, horizontāliem sakneņiem, no kuriem atiet daudz gaišu bārkstveida sakņu.
Jaunums!!: Ābeļi (dabas liegums) un Zilā kāpnīte · Redzēt vairāk »
