37 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Āhenes katedrāle, Beļģija, Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators), Francija, Futbols, Kārlis Lielais, Kenta, Ludvigs Mīss van der Roe, Nīderlande, Otons I, Otrais pasaules karš, Prūsija, Prostitūcija, Senā Roma, Spānija, Svētā Romas impērija, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Vācija, Vācijas futbola Bundeslīga, Viduslaiki, Ziemeļreina-Vestfālene, 1531. gads, 1656. gads, 1667. gads, 1801. gads, 1814. gads, 1886. gads, 1944. gads, 1949. gads, 1969. gads, 1978. gads, 21. oktobris, 795. gads, 814. gads, 858. gads, 936. gads.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Āhene un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Āhenes katedrāle
Āhenes katedrāle ir Romas katoļu baznīcas dievnams Āhenē, Vācijā.
Jaunums!!: Āhene un Āhenes katedrāle · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Āhene un Beļģija · Redzēt vairāk »
Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)
Ferdinands I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1558.
Jaunums!!: Āhene un Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators) · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Āhene un Francija · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Āhene un Futbols · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Āhene un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Kenta
Kenta ir viena no četrdesmit astoņām Anglijas ceremoniālajām grāfistēm un viena no divdesmit septiņām nemetropoles grāfistēm valsts dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Āhene un Kenta · Redzēt vairāk »
Ludvigs Mīss van der Roe
Ludvigs Mīss van der Roe (dzimis Marija Ludvigs Mihaels Mīss (Maria Ludwig Michael Mies), miris) bija Vācijas/ASV arhitekts.
Jaunums!!: Āhene un Ludvigs Mīss van der Roe · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Āhene un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Otons I
Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.
Jaunums!!: Āhene un Otons I · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Āhene un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Āhene un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prostitūcija
Nav datu Prostitūcija (nodošanās netiklībai) ir seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
Jaunums!!: Āhene un Prostitūcija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Āhene un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Āhene un Spānija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Āhene un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Jaunums!!: Āhene un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Āhene un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas futbola Bundeslīga
Vācijas futbola Bundeslīga ir augstākā līga Vācijas futbola līgu sistēmā.
Jaunums!!: Āhene un Vācijas futbola Bundeslīga · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Āhene un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Āhene un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
1531. gads
1531.
Jaunums!!: Āhene un 1531. gads · Redzēt vairāk »
1656. gads
1656.
Jaunums!!: Āhene un 1656. gads · Redzēt vairāk »
1667. gads
1667.
Jaunums!!: Āhene un 1667. gads · Redzēt vairāk »
1801. gads
1801.
Jaunums!!: Āhene un 1801. gads · Redzēt vairāk »
1814. gads
1814.
Jaunums!!: Āhene un 1814. gads · Redzēt vairāk »
1886. gads
1886.
Jaunums!!: Āhene un 1886. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Āhene un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Āhene un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Āhene un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Āhene un 1978. gads · Redzēt vairāk »
21. oktobris
21.
Jaunums!!: Āhene un 21. oktobris · Redzēt vairāk »
795. gads
795.
Jaunums!!: Āhene un 795. gads · Redzēt vairāk »
814. gads
814.
Jaunums!!: Āhene un 814. gads · Redzēt vairāk »
858. gads
858.
Jaunums!!: Āhene un 858. gads · Redzēt vairāk »
936. gads
936.
Jaunums!!: Āhene un 936. gads · Redzēt vairāk »