79 attiecības: Acs, Adaptācija, Ala, Amerikas pamatiedzīvotāji, Anakondas, Antarktīda, Asklēpijs, Aste, Atlantijas okeāns, Augšžokļa kauls, Augstākās čūskas, Auss, Austrālijas aborigēni, Ūdensčūsku dzimta, Īrija, Īstās čūskas, Ķirzakas, Āfrika, Bībele, Binokulārā redze, Centimetrs, Dzīvsudrabs, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Epiderma, Faraons, Fosilijas, Gaisma, Gaiss, Galvaskauss, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Iegurnis, Inde, Indoeiropieši, Jaunzēlande, Kauls, Kārlis Linnejs, Klusais okeāns, Latvieši, Latvija, Lūpas, Lietus, Loceklis (anatomija), Maņu orgānu sistēma, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Mēle, Medūza, Metrs, Mozus, Mugurkauls, ..., Muskuļi, Mute, Nāve, Nervs, Nieres, Oža, Odžu dzimta, Odzes, Okeāns, Paleolīts, Pitoni, Plaušas, Putni, Rāpuļi, Redze, Ribas, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Sieviete, Skiti, Skriemeļi, Temperatūra, Varš, Vomeronazālais orgāns, Zalkšu dzimta, Zīdītāji, Zemākās čūskas, Zibens, Zvīņrāpuļi. Izvērst indekss (29 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Čūskas un Acs · Redzēt vairāk »
Adaptācija
Adaptācija ir reakcija, ar kuru cilvēks maina izturēšanos atbilstoši apstākļiem, pielāgošanās apstākļiem.
Jaunums!!: Čūskas un Adaptācija · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Čūskas un Ala · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāji
Hupa cilts indiānis Amerikas pamatiedzīvotāju īpatsvars dažādās valstīs. Amerikas pamatiedzīvotāji ir tie Amerikas iedzīvotāji, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai un viņu pēcteči, kā arī citas etniskas grupas, kas sevi saista ar Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Jaunums!!: Čūskas un Amerikas pamatiedzīvotāji · Redzēt vairāk »
Anakondas
Anakondas (Eunectes) ir viena no žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas čūsku sugas.
Jaunums!!: Čūskas un Anakondas · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Čūskas un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Asklēpijs
Asklēpijs Asklēpijs sengrieķu mitoloģijā bija medicīnas un ārstniecības dievs, Apollona dēls.
Jaunums!!: Čūskas un Asklēpijs · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Čūskas un Aste · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Čūskas un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Čūskas un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Augstākās čūskas
Augstākās čūskas jeb augstāko čūsku infrakārta (Caenophidia) ir augstāk attīstīto čūsku grupa no divām īsto čūsku (Alethinophidia) infrakārtām.
Jaunums!!: Čūskas un Augstākās čūskas · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Čūskas un Auss · Redzēt vairāk »
Austrālijas aborigēni
Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Čūskas un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »
Ūdensčūsku dzimta
Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.
Jaunums!!: Čūskas un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Čūskas un Īrija · Redzēt vairāk »
Īstās čūskas
Īstās čūskas jeb īsto čūsku infrakārta (Alethinophidia) ir viena no divām čūsku apakškārtas (Serpentes) infrakārtām.
Jaunums!!: Čūskas un Īstās čūskas · Redzēt vairāk »
Ķirzakas
Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.
Jaunums!!: Čūskas un Ķirzakas · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Čūskas un Āfrika · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Čūskas un Bībele · Redzēt vairāk »
Binokulārā redze
Binokulārā redze ir koordinēta abu acu sensoro un motoro sistēmu darbība, kas nodrošina vienlaicīgu abu redzes asu pagriešanos pret fiksācijas objektu, abu šī objekta monokulāru attēlu sapludināšanu vienā redzes tēlā un šī tēla lokalizēšanu atbilstošā telpas vietā.
Jaunums!!: Čūskas un Binokulārā redze · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Čūskas un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Čūskas un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Čūskas un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Čūskas un Eiropa · Redzēt vairāk »
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Jaunums!!: Čūskas un Epiderma · Redzēt vairāk »
Faraons
Faraona attēlojums Faraons (prro) ir vispārpieņemts apzīmējums Senās Ēģiptes valdniekiem sākot ar pirmo dinastiju, kas sāka valdīt ap 3150.
Jaunums!!: Čūskas un Faraons · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Čūskas un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Čūskas un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Čūskas un Gaiss · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Čūskas un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.
Jaunums!!: Čūskas un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Iegurnis
Dinozaura ''Falcarius utahensis'' iegurnis Iegurnis ir anatomiska struktūra, kuru veido divi gūžas kauli un krustu kauls, kas tos savieno.
Jaunums!!: Čūskas un Iegurnis · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Čūskas un Inde · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Čūskas un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Čūskas un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Čūskas un Kauls · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Čūskas un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Čūskas un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Čūskas un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Čūskas un Latvija · Redzēt vairāk »
Lūpas
Lūpas Lūpas ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns.
Jaunums!!: Čūskas un Lūpas · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Čūskas un Lietus · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Čūskas un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Čūskas un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
Jaunums!!: Čūskas un Maskarēnu žņaudzējčūskas · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Čūskas un Mēle · Redzēt vairāk »
Medūza
Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa).
Jaunums!!: Čūskas un Medūza · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Čūskas un Metrs · Redzēt vairāk »
Mozus
Mikelandželo. Mozus Mozus ir pats svarīgākais pravietis jūdaismā, un tiek uzskatīts par svarīgu pravieti arī kristietībā, islāmā, bahāismā, rastafari kustībā un daudzās citās ticībās.
Jaunums!!: Čūskas un Mozus · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Čūskas un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Čūskas un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Čūskas un Mute · Redzēt vairāk »
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Jaunums!!: Čūskas un Nāve · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Čūskas un Nervs · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Čūskas un Nieres · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Čūskas un Oža · Redzēt vairāk »
Odžu dzimta
Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.
Jaunums!!: Čūskas un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »
Odzes
Odžu ģints (Vipera) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kurā apvienotas 22 mūsdienās dzīvojošas indīgo čūsku sugas.
Jaunums!!: Čūskas un Odzes · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Čūskas un Okeāns · Redzēt vairāk »
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Jaunums!!: Čūskas un Paleolīts · Redzēt vairāk »
Pitoni
Pitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Čūskas un Pitoni · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Čūskas un Plaušas · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Čūskas un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Čūskas un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Čūskas un Redze · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Čūskas un Ribas · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Čūskas un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Čūskas un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sieviete
Džovanni no Boloņas skulptūra "Sievietes figūra", 1571—73.gads Sieviete ir cilvēka sievišķais dzimums.
Jaunums!!: Čūskas un Sieviete · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Čūskas un Skiti · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Čūskas un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Čūskas un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Čūskas un Varš · Redzēt vairāk »
Vomeronazālais orgāns
embrija šķērsgriezumā Vomeronazālais jeb Jakobsona orgāns ir īpašs degunā pie lemeša kaula (vomer) izvietots veidojums, kas uzskatāms par ožas sistēmas papildinājumu.
Jaunums!!: Čūskas un Vomeronazālais orgāns · Redzēt vairāk »
Zalkšu dzimta
Zalkšu dzimta (Colubridae) ir augstāko čūsku dzimta, kas ir lielākā no visām čūsku dzimtām un vēl nesenā pagātnē apvienoja apmēram divas trešdaļas jeb 70% no visām čūsku sugām pasaulē.
Jaunums!!: Čūskas un Zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Čūskas un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zemākās čūskas
Zemākās čūskas jeb zemāko čūsku virsdzimta (Henophidia) ir primitīvākā no divām īsto čūsku infrakārtas (Alethinophidia) grupām.
Jaunums!!: Čūskas un Zemākās čūskas · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: Čūskas un Zibens · Redzēt vairāk »
Zvīņrāpuļi
Zvīņrāpuļi, zvīņrāpuļu kārta, arī zvīņaiņu kārta (Squamata) pieder pie lepidozauru virskārtas (Lepidosatiria).
Jaunums!!: Čūskas un Zvīņrāpuļi · Redzēt vairāk »