Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Bērzaunes pils, Bergi, Cēsu apriņķa muižu nosaukumi, Kārlis IX, Kokneses kauja (1601), Livonijas Konfederācija, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rūdolfs Blaumanis, Rīgas arhibīskapija, Tīzenhauzeni, Tranzē, Vidzemes guberņa, Vidzemes landmaršali, Zviedru Vidzeme, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Bergi · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķa muižu nosaukumi
Cēsu apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). 20. gs. sākumā. Cēsu apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Cēsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Cēsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kokneses kauja (1601)
Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tranzē
Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Tranzē · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Ērgļu muiža un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
