Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Baltijas Celulozes fabrika, Jānis Goldmanis, Jānis Vesmanis, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kārlis Ozols, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vēstnieks Krievijā, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Tartu Universitāte, Tautas padome, Tiesību zinātne, Vācija, 1894. gads, 1904. gads, 1909. gads, 1912. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1940. gads.
Baltijas Celulozes fabrika
Baltijas Celulozes fabrikas aploksne, kas nosūtīta ar Latvijas un PSRS pastmarkām pēc Latvijas okupācijas 1941. gada augustā. Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Baltijas Celulozes fabrika · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Vesmanis
Jānis Vesmanis (1878—1942) bija latviešu diplomāts, Latvijas-Krievijas miera līguma parakstītājs no Latvijas puses (1920), pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas SFPR (1920—1921).
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Jānis Vesmanis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kārlis Ozols
Kārlis Ozols ( —) bija Latvijas diplomāts, publicists.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Kārlis Ozols · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums
Aizsardzības ministra karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas aizsardzības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Krievijā
Latvijas vēstniecības Krievijas Federācijā ēka Čapligina ielā 3 Maskavā (2020). Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Latvijas vēstnieks Krievijā · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1913. gads
1913.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1913. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Ēriks Mārtiņš Feldmanis un 1940. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Grodsala, Ēriks Feldmanis, Ēriks Grodsala, Ēriks Mārtiņš Grodsala.
