66 attiecības: Aļģirds, Aldona (karaliene), Austrumeiropa, Ģedimina dzimta, Ķēstutis, Žemaitija, Benediktiešu ordenis, Bihoveca hronika, Butvīds, Galīcija, Grodņa, Hanzas savienība, Helmetas pils, Jagellonu dinastija, Jaunutis, Jānis XXII, Karkuses pils, Kazimirs III Lielais, Kernave, Kijiva, Kijivas lielkņazi, Krēvas pils, Kurzeme, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lucka, Mazovija, Nameisis, Navahrudaka, Nemuna, Pinska, Pleskava, Polija, Polocka, Polockas kņazi, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rēzekne, Romas pāvests, Sloņima, Smoļenska, Smoļenskas kņazi, Traķi, Traidens, Turava, Tveras kņazi, Vācu ordenis, Vītenis, Viļņa, Vitebskas kņazi, ..., Vladislavs I Elkonītis, Volīnija, Volodimira, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, 1275. gads, 1296. gads, 1316. gads, 1320. gads, 1322. gads, 1324. gads, 1325. gads, 1326. gads, 1330. gads, 1331. gads, 1341. gads. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Ģedimins un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Aldona (karaliene)
Aldona Ģedimina meita (ap 1311/1313—1339) bija pēdējā Pjastu dinastijas Polijas karaļa Kazimira Lielā (valdīja 1333—1370) pirmā sieva.
Jaunums!!: Ģedimins un Aldona (karaliene) · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Ģedimins un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Jaunums!!: Ģedimins un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Ģedimins un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Ģedimins un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Benediktiešu ordenis
Montekasīno abatija mūsdienās Svētā Benedikta ordenis (saīsinājums: OSB) ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts 6.
Jaunums!!: Ģedimins un Benediktiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Bihoveca hronika
rokraksta lapa. "Krievu hroniku pilnā krājuma" 17. sējums (1907). Bihoveca hronika ir viena no 16. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas hronikām, kas nosaukta tās pirmā īpašnieka Volkoviskas apriņķa muižnieka Aleksandra Bihoveca vārdā.
Jaunums!!: Ģedimins un Bihoveca hronika · Redzēt vairāk »
Butvīds
Butvīds vai Butivīds, citos avotos Pukuvers (dzimis pēc 1240. gada, miris ap 1295. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1290—ap 1295) bija viens no pirmajiem Ģedimina dinastijas valdniekiem, Butigeida brālis un Vīteņa, iespējams, arī Ģedimina, tēvs.
Jaunums!!: Ģedimins un Butvīds · Redzēt vairāk »
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Jaunums!!: Ģedimins un Galīcija · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Ģedimins un Grodņa · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ģedimins un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Ģedimins un Helmetas pils · Redzēt vairāk »
Jagellonu dinastija
Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.
Jaunums!!: Ģedimins un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »
Jaunutis
Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.
Jaunums!!: Ģedimins un Jaunutis · Redzēt vairāk »
Jānis XXII
Pāvests Jānis XXII (dzimis Žaks Diēzs (Jacques Duèze, d'Euse) 1249. gadā, miris), pāvests no 1316.
Jaunums!!: Ģedimins un Jānis XXII · Redzēt vairāk »
Karkuses pils
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Jaunums!!: Ģedimins un Karkuses pils · Redzēt vairāk »
Kazimirs III Lielais
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.
Jaunums!!: Ģedimins un Kazimirs III Lielais · Redzēt vairāk »
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Jaunums!!: Ģedimins un Kernave · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Ģedimins un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Ģedimins un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Krēvas pils
Krēvas pils bija Lietuvas dižkunigaišu Ģedimina un Aļģirda valdīšanas laikā celta kastelas veida mūra pils Krēvā, tagadējā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ģedimins un Krēvas pils · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Ģedimins un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Ģedimins un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ģedimins un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Ģedimins un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Jaunums!!: Ģedimins un Lucka · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Ģedimins un Mazovija · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Ģedimins un Nameisis · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Ģedimins un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Ģedimins un Nemuna · Redzēt vairāk »
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ģedimins un Pinska · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Ģedimins un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ģedimins un Polija · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Ģedimins un Polocka · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Ģedimins un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Ģedimins un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Ģedimins un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Ģedimins un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Jaunums!!: Ģedimins un Sloņima · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ģedimins un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Ģedimins un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Ģedimins un Traķi · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Ģedimins un Traidens · Redzēt vairāk »
Turava
Turava jeb Turova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.
Jaunums!!: Ģedimins un Turava · Redzēt vairāk »
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Jaunums!!: Ģedimins un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Ģedimins un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Ģedimins un Vītenis · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ģedimins un Viļņa · Redzēt vairāk »
Vitebskas kņazi
Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.
Jaunums!!: Ģedimins un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladislavs I Elkonītis
Vladislavs I Elkonītis (dzimis 1260. vai 1261. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1306.
Jaunums!!: Ģedimins un Vladislavs I Elkonītis · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Ģedimins un Volīnija · Redzēt vairāk »
Volodimira
Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.
Jaunums!!: Ģedimins un Volodimira · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Ģedimins un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Ģedimins un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1275. gads
1275.
Jaunums!!: Ģedimins un 1275. gads · Redzēt vairāk »
1296. gads
1296.
Jaunums!!: Ģedimins un 1296. gads · Redzēt vairāk »
1316. gads
1316.
Jaunums!!: Ģedimins un 1316. gads · Redzēt vairāk »
1320. gads
1320.
Jaunums!!: Ģedimins un 1320. gads · Redzēt vairāk »
1322. gads
1322.
Jaunums!!: Ģedimins un 1322. gads · Redzēt vairāk »
1324. gads
1324.
Jaunums!!: Ģedimins un 1324. gads · Redzēt vairāk »
1325. gads
1325.
Jaunums!!: Ģedimins un 1325. gads · Redzēt vairāk »
1326. gads
1326.
Jaunums!!: Ģedimins un 1326. gads · Redzēt vairāk »
1330. gads
1330.
Jaunums!!: Ģedimins un 1330. gads · Redzēt vairāk »
1331. gads
1331.
Jaunums!!: Ģedimins un 1331. gads · Redzēt vairāk »
1341. gads
1341.
Jaunums!!: Ģedimins un 1341. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gediminas, Gedimins, Ģediminiči.