Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aminoskābes, Čārlzs Darvins, Džeimss Votsons, Dezoksiribonukleīnskābe, Dvīņi, Embrijs, Enzīmi, Frānsiss Kriks, Frederiks Sengers, Gēns, Gregors Mendelis, Hromosoma, Iedzimtība, Informatīvā ribonukleīnskābe, Londona, Mitohondrijs, Mutācija, Nukleotīdi, Olbaltumvielas, Ribonukleīnskābe, Ribosoma, Ronalds Fišers, Selekcija, Tomass Hants Morgans, Vīruss, Zinātne, Zirņi, 18. aprīlis, 1865. gads, 1905. gads, 1906. gads.
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Ģenētika un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Čārlzs Darvins
Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.
Jaunums!!: Ģenētika un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »
Džeimss Votsons
Džeimss Djūijs Votsons (dzimis) ir amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Ģenētika un Džeimss Votsons · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Ģenētika un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dvīņi
Monozigotu jeb vienolu dvīņi Dvīņi ir divi reizē dzimuši bērni vienai mātei.
Jaunums!!: Ģenētika un Dvīņi · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Ģenētika un Embrijs · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Ģenētika un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Frānsiss Kriks
Frānsiss Harijs Komptons Kriks (Francis Harry Compton Crick, dzimis, miris) — britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Ģenētika un Frānsiss Kriks · Redzēt vairāk »
Frederiks Sengers
Frederiks Sengers (dzimis, miris) bija britu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Ģenētika un Frederiks Sengers · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Ģenētika un Gēns · Redzēt vairāk »
Gregors Mendelis
Gregors Johans Mendelis (dzimis, miris) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks.
Jaunums!!: Ģenētika un Gregors Mendelis · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Ģenētika un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Jaunums!!: Ģenētika un Iedzimtība · Redzēt vairāk »
Informatīvā ribonukleīnskābe
kodonu secība RNS molekulā. Katrs kodons atbilst vienai aminoskābei un sastāv no trim nukleotīdiem. Šādā veidā iRNS "norāda" ribosomām, kā sintezēt olbaltumvielu atbilstoši ģenētiskajam kodam Informatīvā ribonukleīnskābe (informatīvā RNS vai iRNS), saukta arī par matrices ribonukleīnskābi (matrices RNS vai mRNS) ir ribonukleīnskābes veids, kas satur informāciju par olbaltumvielas pirmējo struktūru (aminoskābju secību olbaltumvielas molekulā).
Jaunums!!: Ģenētika un Informatīvā ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ģenētika un Londona · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Ģenētika un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Ģenētika un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Ģenētika un Nukleotīdi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Ģenētika un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Ģenētika un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Ģenētika un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Ronalds Fišers
Sers Rolands Ailmers Fišers (dzimis, miris) bija angļu statistiķis, evolūcijas biologs, ģenētiķis un eigēniķis.
Jaunums!!: Ģenētika un Ronalds Fišers · Redzēt vairāk »
Selekcija
Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.
Jaunums!!: Ģenētika un Selekcija · Redzēt vairāk »
Tomass Hants Morgans
Tomass Hants Morgans (dzimis, miris) ir Amerikas Savienoto Valstu biologs, kas specializējās ģenētikā, embrioloģijā un evolūcijas bioloģijā.
Jaunums!!: Ģenētika un Tomass Hants Morgans · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Ģenētika un Vīruss · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Ģenētika un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zirņi
Zirņi (Pisum) ir tauriņziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ģenētika un Zirņi · Redzēt vairāk »
18. aprīlis
18.
Jaunums!!: Ģenētika un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »
1865. gads
1865.
Jaunums!!: Ģenētika un 1865. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Ģenētika un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Ģenētika un 1906. gads · Redzēt vairāk »
