Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Algebra, Arhajs, Aristotelis, Atsegums, Ģeogrāfija, Ģeoloģiskā laika skala, Cietviela, Derīgie izrakteņi, Dimants, Dzelzsrūda, Dzintars, Fiziskā ģeogrāfija, Fosilijas, Glacioloģija, Hronoloģija, Ieži, Inženierģeoloģija, Kristalogrāfija, Kristāls, Latīņu valoda, Metāli, Miljards, Mineraloģija, Minerāls, Musulmaņu pasaule, Nafta, Oktaedrs, Paleontoloģija, Petrogrāfija, Plīnijs Vecākais, Priedes, Proterozojs, Sedimentoloģija, Senā Roma, Smiltis, Stratigrāfija, Sveķi, Tektonika, Teofrasts, Viduslaiki, Vulkanoloģija, Vulkāns, Zelts, Zeme, Zemes mākslīgais pavadonis, Zemes zinātne, Zemestrīce.
Algebra
Algebra ((al-gabr) — 'apvienošana') ir viena no matemātikas pamatnozarēm.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Algebra · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Arhajs · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Atsegums
Atsegums ir redzama iežu daļa, kas atsegta Zemes virspusē.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Atsegums · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Cietviela · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Dimants · Redzēt vairāk »
Dzelzsrūda
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām Dzelzsrūda jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Dzelzsrūda · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Dzintars · Redzēt vairāk »
Fiziskā ģeogrāfija
Godarda Kosmosa lidojumu centra veidots attēls Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija, arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Fiziskā ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Hronoloģija
Hronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Hronoloģija · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Ieži · Redzēt vairāk »
Inženierģeoloģija
Pizas torņa fundamenta aprēķinā Inženierģeoloģija ir ģeoloģijas nozare, zinātne, kas orientējas uz zemes saimniecisko apguvi, tajā skaitā būvju un ēku celtniecību un ekspluatāciju, kā arī šīs saimniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Inženierģeoloģija · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Kristāls · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Ģeoloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Metāli · Redzēt vairāk »
Miljards
Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Miljards · Redzēt vairāk »
Mineraloģija
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Mineraloģija · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Minerāls · Redzēt vairāk »
Musulmaņu pasaule
Ibadīti Terminam "musulmaņu pasaule" jeb "islāma pasaule ir vairākas nozīmes.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Musulmaņu pasaule · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Nafta · Redzēt vairāk »
Oktaedrs
Oktaedrs Oktaedrs (no οκτώ — 'astoņi' un έδρα — 'vietas') jeb astoņskaldnis ir regulārs daudzskaldnis ar astoņām skaldnēm, visas regulāra oktaedra skaldnes ir regulāri trijstūri.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Oktaedrs · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Petrogrāfija
Petrogrāfija (no "akmens" un γράφω "rakstīt") ir petroloģijas novirziens, zinātne par iežiem - heterogēnām litosfēras sastāvdaļām.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Petrogrāfija · Redzēt vairāk »
Plīnijs Vecākais
Iedomāts Plīnija Vecākā portrets (19. gadsimts) Plīnijs Vecākais (dzimis 23, miris) bija romiešu zinātnieks, enciklopēdists un karaspēka komandieris.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Plīnijs Vecākais · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Priedes · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Sedimentoloģija
Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Smiltis · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Sveķi
Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Sveķi · Redzēt vairāk »
Tektonika
Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Tektonika · Redzēt vairāk »
Teofrasts
Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Teofrasts · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vulkanoloģija
Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Vulkanoloģija · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Zemes zinātne
Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
