Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Austrumprūsija, Ģenerālis, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Emanuels fon Zīverss, Jakobs Johans fon Zīverss, Johans Hermanis Lestoks, Karaļauči, Kārlis Gustavs fon Zīverss, Krievijas Impērija, Ludvigs Nāgels, Muižnieki, Pauls Valdens, Pēteris Valujevs, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Sanktpēterburga, Staņislavs Kerbedzis.
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Ģenerālis
Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons (1859—1933). Ģenerālis (no — ‘galvenais’) ir augstāko virsnieku dienesta pakāpe.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Ģenerālis · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »
Emanuels fon Zīverss
thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Emanuels fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans fon Zīverss
Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Zīverss
Kārlis Gustavs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Kārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Kārlis Gustavs fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nāgels
Ludvigs Nāgels (1738—1808) bija Krievijas Impērijas virsnieks un ierēdnis.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Ludvigs Nāgels · Redzēt vairāk »
Muižnieki
Muižnieki var būt.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Muižnieki · Redzēt vairāk »
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »
Pēteris Valujevs
Pēteris Valujevs (dzimis, miris) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Pēteris Valujevs · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kerbedzis
Staņislavs Kerbedzis (1810–1899) bija lietuviešu cilmes inženieris, tiltu būves speciālists, Pēterburgas Universitātes profesors (1842), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1850), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1858).
Jaunums!!: Īstenais slepenpadomnieks un Staņislavs Kerbedzis · Redzēt vairāk »
