Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Aļaska, Acs, Aste, Austrumu ķauķīši, Švarca ķauķītis, Ķauķīši, Čuņčiņš, Āfrika, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidaustrumāzija, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājputni, Dzimta (bioloģija), Eirāzija, Hjūma ķauķītis, Indija, Kalnu ķauķi, Knābis, Krūms, Kukaiņi, Latvija, Ligzda, Mērenā josla, Mežs, Nags, Ola, Sibīrijas ķauķītis, Spalva, Spārns, Svirlītis, Tumšais ķauķītis, Vītītis, Zaļais ķauķītis, Ziemeļamerika, Ziemeļu ķauķītis, Zunda salas, Zvirbuļveidīgie.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Aļaska · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Acs · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Aste · Redzēt vairāk »
Austrumu ķauķīši
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ķauķīši
Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Ķauķīši · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Āfrika · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Indija · Redzēt vairāk »
Kalnu ķauķi
Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Kalnu ķauķi · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Knābis · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Krūms · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Ligzda · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Mežs · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Nags · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Ola · Redzēt vairāk »
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Spalva · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Spārns · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Vītītis · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »
Zunda salas
Zunda salas ir arhipelāgs Dienvidaustrumāzijā, Malajas arhipelāga galvenā daļa.
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Zunda salas · Redzēt vairāk »
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Ķauķīšu dzimta un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lapuķauķu dzimta, Phylloscopidae.
