Satura rādītājs
37 attiecības: Aļaska, Acs, Aste, Austrumu ķauķīši, Švarca ķauķītis, Ķauķīši, Čuņčiņš, Āfrika, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidaustrumāzija, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājputni, Dzimta (bioloģija), Eirāzija, Hjūma ķauķītis, Indija, Kalnu ķauķi, Knābis, Krūms, Kukaiņi, Latvija, Ligzda, Mērenā josla, Mežs, Nags, Ola, Sibīrijas ķauķītis, Spalva, Spārns, Svirlītis, Tumšais ķauķītis, Vītītis, Zaļais ķauķītis, Ziemeļamerika, Ziemeļu ķauķītis, Zunda salas, Zvirbuļveidīgie.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Aļaska
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Acs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Aste
Austrumu ķauķīši
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Austrumu ķauķīši
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Švarca ķauķītis
Ķauķīši
Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Ķauķīši
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Čuņčiņš
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Āfrika
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Dezoksiribonukleīnskābe
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Dienvidaustrumāzija
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Dzeltensvītru ķauķītis
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Dziedātājputni
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Dzimta (bioloģija)
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Eirāzija
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Hjūma ķauķītis
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Indija
Kalnu ķauķi
Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Kalnu ķauķi
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Knābis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Krūms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Kukaiņi
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Latvija
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Ligzda
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Mērenā josla
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Mežs
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Nags
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Ola
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Sibīrijas ķauķītis
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Spalva
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Spārns
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Svirlītis
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Tumšais ķauķītis
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Vītītis
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Zaļais ķauķītis
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Ziemeļamerika
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Ziemeļu ķauķītis
Zunda salas
Zunda salas ir arhipelāgs Dienvidaustrumāzijā, Malajas arhipelāga galvenā daļa.
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Zunda salas
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Ķauķīšu dzimta un Zvirbuļveidīgie
Zināms kā Lapuķauķu dzimta, Phylloscopidae.