Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ķīmiskā viela

Indekss Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

35 attiecības: Agregātstāvoklis, Analītiskā ķīmija, Atoma kodols, Atoms, Ķīmiskā formula, Žozefs Prusts, Cietviela, Cukurbietes, Cukurs, Destilācija, Elektrons, Farmācija, Gāze, Glikoze, Izotops, Jons, Jonu saite, Kovalentā saite, Laboratorija, Maisījums, Molekula, Nātrija hlorīds, Neitrons, Neorganiskās vielas, Ogleklis, Organiskās vielas, Protons, Saharoze, Sāļi, Sāls, Skābeklis, Spiediens, Temperatūra, Upe, Viela.

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Analītiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Atoms · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »

Žozefs Prusts

Žozefs Luijs Prusts (dzimis, miris) bija franču ķīmiķis.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Žozefs Prusts · Redzēt vairāk »

Cietviela

Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Cietviela · Redzēt vairāk »

Cukurbietes

Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Cukurbietes · Redzēt vairāk »

Cukurs

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Cukurs · Redzēt vairāk »

Destilācija

vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no  — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Destilācija · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Elektrons · Redzēt vairāk »

Farmācija

Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Farmācija · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Gāze · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Glikoze · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Izotops · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu saite

Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Jonu saite · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Laboratorija

Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Laboratorija · Redzēt vairāk »

Maisījums

Dūmi ir degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums Maisījums ir viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Maisījums · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Molekula · Redzēt vairāk »

Nātrija hlorīds

Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Neitrons · Redzēt vairāk »

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Protons · Redzēt vairāk »

Saharoze

Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Saharoze · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Sāls · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Spiediens · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Upe · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Ķīmiskā viela un Viela · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Viela (ķīmija), Ķimikālija, Ķimikālijas, Ķīmiska viela, Ķīmiskas vielas, Ķīmiskās vielas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »