45 attiecības: Aļģes, Apakšžoklis, Aste, Āda, Bezmugurkaulnieki, Bioloģisks ķermenis, Brieži, Bungādiņa, Cūkas, Centimetrs, Dzirde, Forma, Galva, Gekonu dzimta, Gekonveidīgie, Glodeņu dzimta, Glodeņveidīgie, Hameleoni, Iguānveidīgie, Kāja, Kārta, Kilograms, Koks, Komodo varāns, Krāsa, Krūšu kauls, Loceklis (anatomija), Meldra Gūža, Metrs, Peldēšana, Rāpuļi, Redze, Skaņa, Skelets, Skriešana, Smiltis, Suga, Taksonomija, Termīti, Vairošanās, Varānu dzimta, Varānu virsdzimta, Zīdītāji, Zvīņas, Zvīņrāpuļi.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Ķirzakas un Aļģes · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Aste · Redzēt vairāk »
Āda
Degunradža āda Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks.
Jaunums!!: Ķirzakas un Āda · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Ķirzakas un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Ķirzakas un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Ķirzakas un Brieži · Redzēt vairāk »
Bungādiņa
Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Bungādiņa · Redzēt vairāk »
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Jaunums!!: Ķirzakas un Cūkas · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Ķirzakas un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Ķirzakas un Dzirde · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Forma · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Ķirzakas un Galva · Redzēt vairāk »
Gekonu dzimta
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Jaunums!!: Ķirzakas un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gekonveidīgie
Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae).
Jaunums!!: Ķirzakas un Gekonveidīgie · Redzēt vairāk »
Glodeņu dzimta
Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.
Jaunums!!: Ķirzakas un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Glodeņveidīgie
Glodeņveidīgie (Anguimorpha) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām.
Jaunums!!: Ķirzakas un Glodeņveidīgie · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Ķirzakas un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Iguānveidīgie
Iguānveidīgie (Iguania) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārtām vai infrakārtām, atkarībā kurai no jaunākajām zvīņrāpuļu sistemātikām seko.
Jaunums!!: Ķirzakas un Iguānveidīgie · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Ķirzakas un Kāja · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Ķirzakas un Kārta · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Ķirzakas un Kilograms · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Ķirzakas un Koks · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Ķirzakas un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Ķirzakas un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krūšu kauls
Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Ķirzakas un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Meldra Gūža
Meldra Gūža (dzimusi Rīgā) ir latviešu dziedātāja.
Jaunums!!: Ķirzakas un Meldra Gūža · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Ķirzakas un Metrs · Redzēt vairāk »
Peldēšana
Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.
Jaunums!!: Ķirzakas un Peldēšana · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Ķirzakas un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Ķirzakas un Redze · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Ķirzakas un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Ķirzakas un Skelets · Redzēt vairāk »
Skriešana
Edvarda Maibridža secīgie skriešanas fotouzņēmumi Skriešana ir viens no pārvietošanās veidiem, kuru izmanto gan cilvēki, gan dzīvnieki.
Jaunums!!: Ķirzakas un Skriešana · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Ķirzakas un Smiltis · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Ķirzakas un Suga · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Ķirzakas un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Ķirzakas un Termīti · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Ķirzakas un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Varānu dzimta
Varānu dzimta (Varanidae) ir glodeņveidīgo infrakārtas (Anguimorpha) viena no zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno 73 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras visas pieder pie vienas varānu ģints (Varanus).
Jaunums!!: Ķirzakas un Varānu dzimta · Redzēt vairāk »
Varānu virsdzimta
Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta - taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.
Jaunums!!: Ķirzakas un Varānu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Ķirzakas un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Ķirzakas un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Zvīņrāpuļi
Zvīņrāpuļi, zvīņrāpuļu kārta, arī zvīņaiņu kārta (Squamata) pieder pie lepidozauru virskārtas (Lepidosatiria).
Jaunums!!: Ķirzakas un Zvīņrāpuļi · Redzēt vairāk »