Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Andreass no Vestfālenes, Aukštaitija, Švarns, Ļevs Daņilovičs, Baltkrievija, Baltu reliģija, Brjanska, Daugavpils cietoksnis, Daumants, Drohičina, Ernsts fon Rasburgs, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Jersika (valsts), Karuzes kauja, Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kernave, Lietuva, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordeņa landmaršali, Mazovija, Mazovijas kņazi, Mindauga dzimta, Mindaugs, Nalsene, Nameisis, Navahrudaka, Oto fon Luterbergs, Pleskavas kņazi, Polija, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Smoļenskas kņazi, Sukse, Turovas kņaziste, Utena, Vācu ordenis, Vecākā atskaņu hronika, Zelta Orda, Zemgaļi, 1269. gads, 1270. gads, 1282. gads.
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Traidens un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Andreass no Vestfālenes
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.
Jaunums!!: Traidens un Andreass no Vestfālenes · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Traidens un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Jaunums!!: Traidens un Švarns · Redzēt vairāk »
Ļevs Daņilovičs
Ļevs Daņilovičs bija Krievzemes karalis, Belzas (1245–1264), Helmas, Haličas (1264–1269) un Kijivas (1271–1301) kņazs.
Jaunums!!: Traidens un Ļevs Daņilovičs · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Traidens un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Traidens un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Traidens un Brjanska · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: Traidens un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Jaunums!!: Traidens un Daumants · Redzēt vairāk »
Drohičina
Drohičina (Drohiczyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz rietumiem no Semjatičes pie Rietumu Bugas.
Jaunums!!: Traidens un Drohičina · Redzēt vairāk »
Ernsts fon Rasburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.
Jaunums!!: Traidens un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Traidens un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Jaunums!!: Traidens un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Traidens un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Traidens un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.
Jaunums!!: Traidens un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Latgali. 1273.
Jaunums!!: Traidens un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Jaunums!!: Traidens un Kernave · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Traidens un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Traidens un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Traidens un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Traidens un Mazovija · Redzēt vairāk »
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Jaunums!!: Traidens un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »
Mindauga dzimta
Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13.
Jaunums!!: Traidens un Mindauga dzimta · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Traidens un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Traidens un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Traidens un Nameisis · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Traidens un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Traidens un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Traidens un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Traidens un Polija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Traidens un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Traidens un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Sukse
Sukse bija Nalsenes kunigaitis (ap 1267—1273).
Jaunums!!: Traidens un Sukse · Redzēt vairāk »
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Jaunums!!: Traidens un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »
Utena
Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Traidens un Utena · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Traidens un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Traidens un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Traidens un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Traidens un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
1269. gads
1269.
Jaunums!!: Traidens un 1269. gads · Redzēt vairāk »
1270. gads
1206.
Jaunums!!: Traidens un 1270. gads · Redzēt vairāk »
1282. gads
1282.
Jaunums!!: Traidens un 1282. gads · Redzēt vairāk »
