Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Aļģes, Alkohols, Amonija sāļi, Antarktīda, Arktika, Asku sēnes, Asparagīnskābe, Baktērijas, Bazīdijsēnes, Bezdzimumvairošanās, Biotops, Egles, Fotosintēze, Gaisa mitrums, Glutamīns, Glutamīnskābe, Islandes ķērpis, Krāsvielas, Lakmuss, Laponis, Lapu koki, Lihenoloģija, Meža tipi Latvijā, Minerālvielas, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Olbaltumvielas, Parazītisms, Pļava, Priedes, Rizoīdi, Sēnes, Sēra dioksīds, Sils, Simbioze, Slāpekļa oksīdi, Slāpeklis, Smaržas, Stumbrs, Tundra, Zaļaļģes, Zemsedze, Ziemeļbriedis, Zilaļģes.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Ķērpji un Aļģes · Redzēt vairāk »
Alkohols
Alkohols (no, al kuhl — ‘smalks pulveris’) var būt.
Jaunums!!: Ķērpji un Alkohols · Redzēt vairāk »
Amonija sāļi
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.
Jaunums!!: Ķērpji un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Ķērpji un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Ķērpji un Arktika · Redzēt vairāk »
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Jaunums!!: Ķērpji un Asku sēnes · Redzēt vairāk »
Asparagīnskābe
Asparagīnskābe (Asp, 2-aminobutāndiskābe, d-aminodzintarskābe, C4H7NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Ķērpji un Asparagīnskābe · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Ķērpji un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bazīdijsēnes
Bazīdijsēnes (Basidiomycota) ir liels sēņu valsts nodalījums, kas apvieno sēnes, kurām sporas veidojas uz bazīdijām.
Jaunums!!: Ķērpji un Bazīdijsēnes · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Ķērpji un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Ķērpji un Biotops · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Ķērpji un Egles · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Ķērpji un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Ķērpji un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Glutamīns
Glutamīns (Gln, glutamīnskābes 3-monoamīds, C5H10N2O3) ir viena no dzīvo organismu olbaltumvielu aminoskābēm.
Jaunums!!: Ķērpji un Glutamīns · Redzēt vairāk »
Glutamīnskābe
Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Ķērpji un Glutamīnskābe · Redzēt vairāk »
Islandes ķērpis
Islandes ķērpis (Cetraria Islandica) Islandes ķērpis (Cetraria Islandica) jeb krūšu sūna (novecojis nosaukums) ir līdz 12 cm augsts krūmveida ķērpis ar zarainām daivām.
Jaunums!!: Ķērpji un Islandes ķērpis · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Ķērpji un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Lakmuss
Lakmusa papīrs pēc izmantošanas Lakmuss ir ūdenī šķīstošs krāsvielu maisījums, ko iegūst no dažu sugu ķērpjiem.
Jaunums!!: Ķērpji un Lakmuss · Redzēt vairāk »
Laponis
Aknu sūna Laponis - nediferencēts vai vāji diferencēts augu (piem. aknu sūnu) vai ķērpju ķermenis.
Jaunums!!: Ķērpji un Laponis · Redzēt vairāk »
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Jaunums!!: Ķērpji un Lapu koki · Redzēt vairāk »
Lihenoloģija
Ķērpju zemsedze priežu silā Lihenoloģija (no (leikhḗn) — 'ķērpis' un λογία (logíā) — 'mācība') — agrāk botānikas, tagad mikoloģijas nozare, kas pētī ķērpjus.
Jaunums!!: Ķērpji un Lihenoloģija · Redzēt vairāk »
Meža tipi Latvijā
Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo sugu kokaudzē.
Jaunums!!: Ķērpji un Meža tipi Latvijā · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Ķērpji un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Ķērpji un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Ķērpji un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Ķērpji un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Ķērpji un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Ķērpji un Pļava · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ķērpji un Priedes · Redzēt vairāk »
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Jaunums!!: Ķērpji un Rizoīdi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Ķērpji un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Ķērpji un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Ķērpji un Sils · Redzēt vairāk »
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Jaunums!!: Ķērpji un Simbioze · Redzēt vairāk »
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Jaunums!!: Ķērpji un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Ķērpji un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smaržas
Smaržas ir smaržvielu maisījums spirtā vai ūdens—spirta šķīdumā, kam parasti ir patīkams aromāts.
Jaunums!!: Ķērpji un Smaržas · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Ķērpji un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Ķērpji un Tundra · Redzēt vairāk »
Zaļaļģes
Zaļaļģes (Chlorophyta) pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas.
Jaunums!!: Ķērpji un Zaļaļģes · Redzēt vairāk »
Zemsedze
Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.
Jaunums!!: Ķērpji un Zemsedze · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Ķērpji un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Ķērpji un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
