Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Ala, Aleirolīts, Amatas pagasts, Augšdevons, Avots, Ģeoloģija, Bezžokļaiņi, Bruņuzivis, Devons, Fosilijas, Gauja, Ieži, Kvartārs, Latvija, Laukakmens, Māls, Raiskuma pagasts, Zemes nogruvums, Ziema.
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Ala · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Amatas pagasts
Amatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Amatas pagasts · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Avots · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Devons · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Gauja · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Ieži · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Latvija · Redzēt vairāk »
Laukakmens
Igaunijā Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Laukakmens · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Māls · Redzēt vairāk »
Raiskuma pagasts
Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Raiskuma pagasts · Redzēt vairāk »
Zemes nogruvums
datorgrafisks attēlojums Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Zemes nogruvums · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Ķūķu klintis un Ziema · Redzēt vairāk »
