Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Ģedimina dzimta, Braclava, Hodkeviči, Jagailis, Jānis Hodkevičs, Karaļa Prūsija, Krēvas ūnija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Livonijas karš, Maziras rajons, Nikolajs Radvils Rudais, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Personālūnija, Podolija, Polijas kroņa zemes, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Radvili, Sigismunds II Augusts, Unitāra valsts, Viļņa, Viļņas vaivadija, Volīnija, 1553. gads, 1569. gads.
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »
Braclava
Braclavas ģerbonis. Braclava ir sena Ukrainas pilsēta pie Dienvidbugas upes Vinnicas apgabalā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Braclava · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Jagailis · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Krēvas ūnija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Maziras rajons
Maziras rajons ir Baltkrievijas administratīvais rajons Gomeļas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Maziras rajons · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Rudais
Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Nikolajs Radvils Rudais · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Personālūnija · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Podolija · Redzēt vairāk »
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas kroņa zemes · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Radvili
Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Radvili · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Unitāra valsts · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Volīnija · Redzēt vairāk »
1553. gads
1553.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un 1553. gads · Redzēt vairāk »
1569. gads
1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un 1569. gads · Redzēt vairāk »
