Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alūksne, Alūksnes viduslaiku pils, Aleksejs I Romanovs, Azova, Bajārs, Baltā Ērgļa ordenis (Polija), Bībele, Dreiliņa muiža, Ernsts Gliks, Feldmaršals, Grāfs, Jans III Sobeskis, Katrīna I, Kauja pie Omuļiem, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Krievi, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas armija, Krievu—turku karš (1686—1700), Krievu—turku karš (1710—1711), Leopolds I Hābsburgs, Lielais Ziemeļu karš, Maskava, Mūrmuižas kauja, Narvas kauja (1700), Osmaņu impērija, Piebalga, Poltavas kauja, Rīgas aplenkums (1709—1710), Sofija Romanova, Tallina, Veļikijnovgoroda, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710).
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Azova
Azova ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Azova · Redzēt vairāk »
Bajārs
Krievijas caristes bajāri 16.—17. gadsimtā Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (баяры, бояри, bajorai), Maskavijā (боярин), Moldovā un Valahijā (boier).
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Bajārs · Redzēt vairāk »
Baltā Ērgļa ordenis (Polija)
Baltā Ērgļa ordenisBaltā Ērgļa ordeņa zvaigzne Baltā Ērgļa ordenis ir visvecākais un visaugstākais Polijas valsts apbalvojums, ko piešķir par militāriem un civiliem nopelniem Polijas Republikas labā kā miera, tā kara laikā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Baltā Ērgļa ordenis (Polija) · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Bībele · Redzēt vairāk »
Dreiliņa muiža
Dreiliņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Dreiliņa muiža jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Dreiliņa muiža · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Feldmaršals
Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Feldmaršals · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Grāfs · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Kauja pie Omuļiem
Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Kauja pie Omuļiem · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1686—1700)
Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Krievu—turku karš (1686—1700) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1710—1711)
Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Krievu—turku karš (1710—1711) · Redzēt vairāk »
Leopolds I Hābsburgs
Leopolds I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1658.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Leopolds I Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Maskava · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Piebalga · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Tallina · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Boriss Šeremetjevs un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Boris Sheremetev, Boriss Šeremetevs, Sheremetev, Šeremetjevs.
