Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Akmeņsalas draudzes novads, Allods, Augusts Vilhelms Hūpels, Bauskas iela (Rīga), Bieķensala, Daugava, Gothards Ketlers, Johans Frīdrihs Hartknohs, Johans Kristofs Broce, Kārļa Ulmaņa gatve, Kīleveina grāvis, Kurzemes un Zemgales hercogi, Livonijas ordeņa mestri, Torņakalns, Zviedru Vidzeme.
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Allods
Allods (vāciski: Allod, mittellateinisch Allodium) bija privāts nekustamais īpašums viduslaiku Vācijā, arī Livonijā.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Allods · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Bauskas iela (Rīga)
Bauskas iela ir iela, kas sākas no Jelgavas ielas un ved līdz pilsētas robežai caur Torņakalna, Ziepniekkalna, Bišumuižas un Katlakalna apkaimēm Rīgas Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Bauskas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Bieķensala
Bieķensala jeb Benkena sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Bieķensala · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Daugava · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kārļa Ulmaņa gatve
Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un Mārupes novadā.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Kārļa Ulmaņa gatve · Redzēt vairāk »
Kīleveina grāvis
Kīleveina grāvis pie Jelgavas ielas 2015. gadā, pirms attīrīšanas Kīleveina grāvis ir mūsdienās daļēji aizbērta Daugavas atteka Torņakalna apkaimē, kas savienojas ar Mazo Daugavu.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Kīleveina grāvis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Torņakalns · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Šlotmakera sala un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
