Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Aļģes, Acs, Airkājvēži, Augstākie vēži, Dzīvnieku migrācija, Dzimumakts, Eiropa, Embrijs, Galva, Garneles, Hercegovina, Jūra, Karapakss, Kaspijas jūra, Latvija, Marsūpijs, Ola, Rīgas līcis, Saldūdens, Sperma, Temperatūra, Upe, Urāla, Volga, Ziemeļamerika, Zivis.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Aļģes · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Acs · Redzēt vairāk »
Airkājvēži
Airkājvēži, peldkājvēži (Copepoda) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Airkājvēži · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Dzīvnieku migrācija
Migrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Dzīvnieku migrācija · Redzēt vairāk »
Dzimumakts
Eduāra Anrī Avrila (''Édouard-Henri Avril'') 1892. gada mākslas darbs ''Les Sonnetts Luxurieux'', kurā redzams dzimumakts Dzimumakts (— ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Dzimumakts · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Eiropa · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Embrijs · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Galva · Redzēt vairāk »
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Garneles · Redzēt vairāk »
Hercegovina
Hercegovina ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Bosnijas un Hercegovinas dienvidos, kas veido 20% no visas valsts (pārējo valsti veido Bosnija), bet nav oficiāla administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Jūra · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Karapakss · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Latvija · Redzēt vairāk »
Marsūpijs
Mitrenes marsūpijs šķērsgriezumā. Marsūpijs jeb olu kamera (arī perējamā kameraZooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 343.lpp.) ir maisveidīgs veidojums krūšu daļas apakšpusē perakarīdu virskārtas vēžveidīgo mātītēm, kas kalpo olu iznēsāšanai un mazuļu izšķilšanai, kuri, apejot kāpuru stadiju, veido pieaugušu īpatņu samazinātu kopiju, sauktu par manku.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Marsūpijs · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Ola · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sperma
Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Sperma · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Upe · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Urāla · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Volga · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Šķeltkājvēži un Zivis · Redzēt vairāk »
