Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Atoms, Šķīdums, Ūdens, Cietviela, Difūzija, Eksperiments, Elektrolīts, Gāze, Gāzu konstante, Izotoniskais koeficients, Iztvaikošana, Jakobs van't Hofs, Jons, Kelvins, Koncentrācija, Kondensēšanās, Kristāls, Molekula, Osmoze, Paskāls, Sasalšana, Spiediens, Temperatūra, Tvaiks, Viršanas temperatūra, Virzulis.
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Atoms · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Ūdens · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Cietviela · Redzēt vairāk »
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Difūzija · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Gāze · Redzēt vairāk »
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »
Izotoniskais koeficients
Izotoniskais koeficients (saukts arī par van't Hofa faktoru; apzīmē ar i) — bezdimensijas parametrs, kas raksturo vielas uzvedību šķīdumā.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Izotoniskais koeficients · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Jakobs van't Hofs
Jakobs Henriks van't Hofs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu ķīmiķis, darbojās fizikālās ķīmijas un organiskās ķīmijas jomā.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Jakobs van't Hofs · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Jons · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Kelvins · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Kristāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Molekula · Redzēt vairāk »
Osmoze
Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Osmoze · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Paskāls · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Spiediens · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Tvaiks · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Virzulis
Virzulis ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.
Jaunums!!: Šķīdumu koligatīvās īpašības un Virzulis · Redzēt vairāk »
