Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Agregātstāvoklis, Atoms, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Šķidrums, Ūdeņradis, Ūdens, Ķīmiskā reakcija, Benzols, Dūralumīnijs, Dispersā sistēma, Dzīvsudrabs, Elektriskā strāva, Elektrolīts, Enerģija, Entalpija, Etanols, Fizikāla konstante, Grams, Heksāns, Jods (elements), Jons, Jonu saite, Koncentrācija, Kovalentā saite, Kristalizācija, Metāli, Molekula, Nafta, Nātrija hlorīds, Nekovalentā mijiedarbība, Normāli apstākļi, Ogļūdeņraži, Oglekļa dioksīds, Osmotiskais spiediens, Pallādijs, Parafīns, Paskāls, Pārsātināts šķīdums, Saharoze, Sasalšana, Skābeklis, Slāpeklis, Spiediens, Sublimācija (fizika), Tērauds, Temperatūra, Termodinamika, Viela, Vielas daudzums, Viršanas temperatūra, ..., Zelts, Zemes atmosfēra. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Šķīdums un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Šķīdums un Atoms · Redzēt vairāk »
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Jaunums!!: Šķīdums un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »
Šķidrums
Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.
Jaunums!!: Šķīdums un Šķidrums · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Šķīdums un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Šķīdums un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Šķīdums un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Šķīdums un Benzols · Redzēt vairāk »
Dūralumīnijs
Dūralumīnija caurule Dūralumīnijs ir alumīnija sakausējums ar varu un magniju.
Jaunums!!: Šķīdums un Dūralumīnijs · Redzēt vairāk »
Dispersā sistēma
Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).
Jaunums!!: Šķīdums un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Šķīdums un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Šķīdums un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Šķīdums un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Šķīdums un Enerģija · Redzēt vairāk »
Entalpija
Entalpija (enthálpō — ‘sildīt’), siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
Jaunums!!: Šķīdums un Entalpija · Redzēt vairāk »
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Jaunums!!: Šķīdums un Etanols · Redzēt vairāk »
Fizikāla konstante
Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.
Jaunums!!: Šķīdums un Fizikāla konstante · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Šķīdums un Grams · Redzēt vairāk »
Heksāns
Heksāns (CH3(CH2)4CH3) pieder pie piesātinātajiem ogļūdeņražiem - alkāniem.
Jaunums!!: Šķīdums un Heksāns · Redzēt vairāk »
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Jaunums!!: Šķīdums un Jods (elements) · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Šķīdums un Jons · Redzēt vairāk »
Jonu saite
Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.
Jaunums!!: Šķīdums un Jonu saite · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Šķīdums un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Šķīdums un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Kristalizācija
Kristalizējies medus Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs cietu kristālu veidošanās process — šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai, retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes (desublimācija).
Jaunums!!: Šķīdums un Kristalizācija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Šķīdums un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Šķīdums un Molekula · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Šķīdums un Nafta · Redzēt vairāk »
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Jaunums!!: Šķīdums un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »
Nekovalentā mijiedarbība
Nekovalentā mijiedarbība jeb starpmolekulārie spēki ir mijiedarbība starp molekulām, kuru atšķirībā no kovalentās saites jeb iekšmolekulārajiem spēkiem nenodrošina atomu elektronu mākoņu pārklāšanās.
Jaunums!!: Šķīdums un Nekovalentā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Šķīdums un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Šķīdums un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Šķīdums un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Osmotiskais spiediens
Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.
Jaunums!!: Šķīdums un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »
Pallādijs
Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.
Jaunums!!: Šķīdums un Pallādijs · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Šķīdums un Parafīns · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Šķīdums un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pārsātināts šķīdums
"Ķīmiskais sildītājs" ar pārsātinātu nātrija acetāta šķīdumu Pārsātināts šķīdums ir šķīdums, kas satur vairāk izšķīdušās vielas, nekā nepieciešams to piesātināšanai dotajā temperatūrā.
Jaunums!!: Šķīdums un Pārsātināts šķīdums · Redzēt vairāk »
Saharoze
Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.
Jaunums!!: Šķīdums un Saharoze · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Šķīdums un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Šķīdums un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Šķīdums un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Šķīdums un Spiediens · Redzēt vairāk »
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Jaunums!!: Šķīdums un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Šķīdums un Tērauds · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Šķīdums un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Šķīdums un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Šķīdums un Viela · Redzēt vairāk »
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Jaunums!!: Šķīdums un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Šķīdums un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Šķīdums un Zelts · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Šķīdums un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
