Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šķīvis

Indekss Šķīvis

Neglazēti šķīvji, kas salikti plauktos Šķīvis (no viduslejasvācu: schive, afrikandu: schīf vai vidusholandiešu: schijf — 'apaļa plāksne; plāns apaļš priekšmets, šķīvis') ir trauku veids, kas paredzēts ēdiena pasniegšanai uz galda.

16 attiecības: Afrikandu valoda, Anglija, Avots (izdevniecība), Ceremonija, Eiropa, Galds, Keramika, Konstantīns Karulis, Papīrs, Plastmasas, Porcelāns, Riņķis, Stikls, Trauki, Vācieši, Vācija.

Afrikandu valoda

Afrikandu valoda (afrikaans), saukta arī par afrikaneru valodu, afrikānsu, būru valodu (no  — 'zemnieks'), Kāpas holandiešu valodu, ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.

Jaunums!!: Šķīvis un Afrikandu valoda · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Šķīvis un Anglija · Redzēt vairāk »

Avots (izdevniecība)

"Izdevniecība Avots" ir grāmatu izdevniecība Latvijā.

Jaunums!!: Šķīvis un Avots (izdevniecība) · Redzēt vairāk »

Ceremonija

2016. gada Latvijā balvu pasniegšanas ceremonija Ceremonija ir vienots rituāls, pasākums ar noteiktu mērķi, kas tiek veikts īpašā gadījumā.

Jaunums!!: Šķīvis un Ceremonija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Šķīvis un Eiropa · Redzēt vairāk »

Galds

Koka galds ar krēsliem Galds ir mēbele, ko veido plakana virsma, kas balstās uz kājām vai pamatnes.

Jaunums!!: Šķīvis un Galds · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Šķīvis un Keramika · Redzēt vairāk »

Konstantīns Karulis

Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.

Jaunums!!: Šķīvis un Konstantīns Karulis · Redzēt vairāk »

Papīrs

Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.

Jaunums!!: Šķīvis un Papīrs · Redzēt vairāk »

Plastmasas

Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams;  — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.

Jaunums!!: Šķīvis un Plastmasas · Redzēt vairāk »

Porcelāns

Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.

Jaunums!!: Šķīvis un Porcelāns · Redzēt vairāk »

Riņķis

Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.

Jaunums!!: Šķīvis un Riņķis · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Šķīvis un Stikls · Redzēt vairāk »

Trauki

Trauku servīze. Trauki biežākajā nozīmē ir vispārināts nosaukums sadzīves priekšmetiem, kuri tiek izmantoti ēdienu gatavošanai, ēšanai un glabāšanai.

Jaunums!!: Šķīvis un Trauki · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Šķīvis un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Šķīvis un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Šķīvji.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »