Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Augusts III Saksis, Šadurski, Ģedimins, Benislavski, Borhi, Brunovi, Bujņicki, Dagda, Felkerzāmi, Gustavs Manteifelis, Hilzeni, Hodkeviči, Janvāra sacelšanās, Karņicki, Klejotāji, Latgale, Manteifeļi, Moli, Plāteri, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rēmeri, Rekes, Ruriks, Sapjehas, Sarmati, Skiti, Soltāni, Tīzenhauzeni, Vācbaltieši, Volfi fon Līdinghauzeni, 1759. gads, 18. gadsimts, 1830. gads, 1863. gads.
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Šļahta un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Jaunums!!: Šļahta un Šadurski · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Šļahta un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Benislavski
Pobogu klana lietotais ģerbonis (15. gs.). Benislavski (Benisławscy, Benisławski), arī Beņislavski, ir sena Latvijas poļu dzimta, kas Inflantijas vaivadijā ieceļojusi 17.
Jaunums!!: Šļahta un Benislavski · Redzēt vairāk »
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Šļahta un Borhi · Redzēt vairāk »
Brunovi
Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Šļahta un Brunovi · Redzēt vairāk »
Bujņicki
Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Šļahta un Bujņicki · Redzēt vairāk »
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Jaunums!!: Šļahta un Dagda · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Šļahta un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Gustavs Manteifelis
Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Jaunums!!: Šļahta un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Jaunums!!: Šļahta un Hilzeni · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Šļahta un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Jaunums!!: Šļahta un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Karņicki
Karņicku dzimtas ģerbonis Karņicki (Karnicki) ir sena poļu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Šļahta un Karņicki · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Šļahta un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Šļahta un Latgale · Redzēt vairāk »
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Šļahta un Manteifeļi · Redzēt vairāk »
Moli
Molu dzimtas ģerbonis Moli ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Piltenes apgabalā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Šļahta un Moli · Redzēt vairāk »
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Jaunums!!: Šļahta un Plāteri · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Šļahta un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Šļahta un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Šļahta un Rēmeri · Redzēt vairāk »
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Šļahta un Rekes · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Šļahta un Ruriks · Redzēt vairāk »
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Jaunums!!: Šļahta un Sapjehas · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Šļahta un Sarmati · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Šļahta un Skiti · Redzēt vairāk »
Soltāni
Soltānu dzimtas ģerbonis Soltāni (Sołtanowie) jeb Perasveti-Soltāni, ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Šļahta un Soltāni · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Šļahta un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Šļahta un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Volfi fon Līdinghauzeni
Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Šļahta un Volfi fon Līdinghauzeni · Redzēt vairāk »
1759. gads
1759.
Jaunums!!: Šļahta un 1759. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Šļahta un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Šļahta un 1830. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Šļahta un 1863. gads · Redzēt vairāk »
