Ātrāk nekā pārlūku!
64 attiecības: Aļģes, Adenozīntrifosforskābe, Aerobi organismi, Aminoskābes, Antibiotikas, Antivielas, Arheji, Audi, Augi, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Baktērijas, Bezdzimumvairošanās, Celuloze, Centriola, Centrosoma, Ciete, Citoplazma, Citoskelets, Citosols, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Eikarioti, Endoplazmatiskais tīkls, Enzīmi, Eritrocīti, Evolūcija, Fagocitoze, Fotosintēze, Glikogēns, Goldži komplekss, Hitīns, Hlorofils, Hloroplasts, Holesterīns, Hromoplasti, Hromosoma, ISBN, Laimas slimība, Lipīdi, Lizosoma, Mikroskops, Miofibrilla, Miozīns, Mitohondrijs, Nukleotīdi, Olbaltumvielas, Organisms, Patogēns, Peroksisoma, ..., Plastīdas, Prokarioti, Rūdolfs Virhovs, Ribonukleīnskābe, Ribosoma, Roberts Huks, Sēnes, Skropstiņas, Teodors Švāns, Toksīns, Troponīns I, Vakuola, Vienšūņi, Zilaļģes. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Šūna un Aļģes · Redzēt vairāk »
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Šūna un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Aerobi organismi
Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.
Jaunums!!: Šūna un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Šūna un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Šūna un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Antivielas
Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.
Jaunums!!: Šūna un Antivielas · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Šūna un Arheji · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Šūna un Audi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Šūna un Augi · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Šūna un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Šūna un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Šūna un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Šūna un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Šūna un Celuloze · Redzēt vairāk »
Centriola
Trīsdimensionāls skats uz centriolu Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem.
Jaunums!!: Šūna un Centriola · Redzēt vairāk »
Centrosoma
Centrosoma mitozes sākumā. Iekšpusē atrodas centriolas, ārpusē - vārpstas Centrosoma ir galvenais mikrocaurulīšu veidošanās centrs šūnā.
Jaunums!!: Šūna un Centrosoma · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Šūna un Ciete · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Šūna un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Citoskelets
šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.
Jaunums!!: Šūna un Citoskelets · Redzēt vairāk »
Citosols
Citosols (no (kútos) — 'šūna' un — 'šķīdums') ir dzīvās šūnas citoplazmas šķidrā daļa.
Jaunums!!: Šūna un Citosols · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Šūna un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Šūna un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Šūna un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Šūna un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Šūna un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Šūna un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Šūna un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fagocitoze
Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.
Jaunums!!: Šūna un Fagocitoze · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Šūna un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Glikogēns
Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.
Jaunums!!: Šūna un Glikogēns · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Šūna un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Šūna un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Šūna un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Šūna un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Jaunums!!: Šūna un Holesterīns · Redzēt vairāk »
Hromoplasti
Hromoplasti melnā pipara šūnās. Hromoplasti ir augu plastīdas, kas lielā daudzumā satur karotinoīdu grupas pigmentus kā ksantofils, karotīns un likopēns.
Jaunums!!: Šūna un Hromoplasti · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Šūna un Hromosoma · Redzēt vairāk »
ISBN
13 ciparus garais ISBN svītrkods Starptautiskais grāmatas standartnumurs (ISBN) ir unikāls grāmatu starptautisks identifikatornumurs.
Jaunums!!: Šūna un ISBN · Redzēt vairāk »
Laimas slimība
Laimas slimība, arī Laimas borelioze vai ērču borelioze, ir infekcijas slimība, kuru ierosina borēlijas baktērija.
Jaunums!!: Šūna un Laimas slimība · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Šūna un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Šūna un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Šūna un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Miofibrilla
Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.
Jaunums!!: Šūna un Miofibrilla · Redzēt vairāk »
Miozīns
Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.
Jaunums!!: Šūna un Miozīns · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Šūna un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Šūna un Nukleotīdi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Šūna un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Šūna un Organisms · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Šūna un Patogēns · Redzēt vairāk »
Peroksisoma
Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.
Jaunums!!: Šūna un Peroksisoma · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Šūna un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Šūna un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Virhovs
Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (dzimis, miris) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis.
Jaunums!!: Šūna un Rūdolfs Virhovs · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Šūna un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Šūna un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Roberts Huks
Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.
Jaunums!!: Šūna un Roberts Huks · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Šūna un Sēnes · Redzēt vairāk »
Skropstiņas
Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.
Jaunums!!: Šūna un Skropstiņas · Redzēt vairāk »
Teodors Švāns
Teodors Švāns (1810. gada 7. decembris—1882. gada 11. janvāris) bija vācu ārsts un fiziologs.
Jaunums!!: Šūna un Teodors Švāns · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Šūna un Toksīns · Redzēt vairāk »
Troponīns I
issn.
Jaunums!!: Šūna un Troponīns I · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Šūna un Vakuola · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Šūna un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Šūna un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
