Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šūnas kodols

Indekss Šūnas kodols

Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).

22 attiecības: Aknas, Baktērijas, Citoplazma, Dezoksiribonukleīnskābe, Difūzija, DNS replikācija, Eikarioti, Endoplazmatiskais tīkls, Eritrocīti, Hromatīns, Hromosoma, Iedzimtība, Lipīdi, Mikrometrs, Monocīti, Nieres, Olbaltumvielas, Ribonukleīnskābe, Ribosoma, Sintēze, Vīruss, Zilaļģes.

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Aknas · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Citoplazma

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Citoplazma · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Difūzija

Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Difūzija · Redzēt vairāk »

DNS replikācija

Viena DNS dubultvirkne sadalās divās virknēs, tad karta jaunā virkne ir kā paraugs priekš replikācijas virknes Molekulārajā bioloģijā DNS replikācija ir bioloģisks process, kura rezultātā no vienas oriģinālās DNS molekulas rodas divas identiskas replikas.

Jaunums!!: Šūnas kodols un DNS replikācija · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Endoplazmatiskais tīkls

Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »

Eritrocīti

cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Eritrocīti · Redzēt vairāk »

Hromatīns

Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Hromatīns · Redzēt vairāk »

Hromosoma

Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Hromosoma · Redzēt vairāk »

Iedzimtība

Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Iedzimtība · Redzēt vairāk »

Lipīdi

Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Lipīdi · Redzēt vairāk »

Mikrometrs

Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Mikrometrs · Redzēt vairāk »

Monocīti

Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Monocīti · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Nieres · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Ribonukleīnskābe

Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).

Jaunums!!: Šūnas kodols un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Ribosoma

Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Ribosoma · Redzēt vairāk »

Sintēze

Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Sintēze · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Vīruss · Redzēt vairāk »

Zilaļģes

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.

Jaunums!!: Šūnas kodols un Zilaļģes · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kodols (bioloģija).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »