Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Amonjaks, Atoma kodols, Deitrons, Elektrolīze, Harolds Jūrijs, Izotops, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu magnētiskā rezonanse, Litija hidrīds, Lokizlāde, Masspektrometrija, Neitrons, Plazma, Protijs, Protons, Smagais ūdens, Tritijs, Ultravioletais starojums, 1932. gads.
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Deitērijs un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Deitērijs un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Deitrons
Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.
Jaunums!!: Deitērijs un Deitrons · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Deitērijs un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Harolds Jūrijs
Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, —) bija ASV fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: Deitērijs un Harolds Jūrijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Deitērijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Jaunums!!: Deitērijs un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Deitērijs un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Deitērijs un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Deitērijs un Litija hidrīds · Redzēt vairāk »
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Jaunums!!: Deitērijs un Lokizlāde · Redzēt vairāk »
Masspektrometrija
Toluola elektronu jonizācijas masas spektrs Masspektrometrija ir analītiskā metode, kas izmanto jonu masas un lādiņa attiecību (m/z), lai identificētu savienojumus paraugā.
Jaunums!!: Deitērijs un Masspektrometrija · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Deitērijs un Neitrons · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Deitērijs un Plazma · Redzēt vairāk »
Protijs
Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.
Jaunums!!: Deitērijs un Protijs · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Deitērijs un Protons · Redzēt vairāk »
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Jaunums!!: Deitērijs un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Jaunums!!: Deitērijs un Tritijs · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Deitērijs un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Deitērijs un 1932. gads · Redzēt vairāk »
