Ātrāk nekā pārlūku!
91 attiecības: A hepatīts, Agregātstāvoklis, Aisbergs, Apūdeņošana, Apvienoto Nāciju Organizācija, Askaridoze, Šķīdums, Ūdens attīrīšana, Ūdens cietība, Ūdens tvaiks, Ķīmiskais savienojums, Ķīmiskā reakcija, Baktērijas, Bāze (ķīmija), Betons, Blīvums, Celsija grāds, Centrālā izlūkošanas pārvalde, Cietviela, Dispersā sistēma, Dizentērija, Dzīvība, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzeramais ūdens, Eksperiments, Epidēmija, Ezers, Fizikāls lielums, Garša, Gāze, Grams, Grunts, Hidroksiljons, Hlorīdi, Holera, Ieži, Iztvaikošana, Jūra, Jons, Kalcija hidroksīds, Kalcijs, Karbonāti, Koncentrācija, Korozija, Kristālhidrāti, Kušanas temperatūra, Lamblijas, Ledājs, Ledus, ..., Leptospiroze, Lietus, Litrs, Logaritms, Magnijs, Mājdzīvnieki, Mājsaimniecība, Mākoņi, Metāli, Migla, Mikroorganismi, Molekula, Molmasa, Mols, Nātrija karbonāts, Nātrijs, Nitrāti, Okeāns, Pazemes ūdeņi, PH, Protons, Ražošana, Saldūdens, Sāļūdens, Sāļi, Skābeklis, Skābes, Smagais ūdens, Smarža, Sniegs, Sulfāti, Temperatūra, Upe, Urīns, Vēdertīfs, Vielas daudzums, Viršanas temperatūra, Virsmas spraigums, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes garoza. Izvērst indekss (41 vairāk) »
A hepatīts
A hepatīts (agrāk pazīstams kā infekciozais hepatīts) ir akūta infekcijas aknu slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss (HAV).
Jaunums!!: Ūdens un A hepatīts · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Ūdens un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Ūdens un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Apūdeņošana
Horizontālās virzības apūdeņošanas sistēma apvienojumā ar smidzinātājiem Apūdeņošana jeb irigācija ir lauksaimniecības tehnoloģija, kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām ūdenstilpēm (parasti upēm vai ezeriem), lai nodrošinātu augāju attīstību.
Jaunums!!: Ūdens un Apūdeņošana · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Ūdens un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Askaridoze
Cilvēka cērme Askaridoze ir slimība, ko izraisa parazītiska cērme Ascaris lumbricoides.
Jaunums!!: Ūdens un Askaridoze · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Ūdens un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Ūdens attīrīšana
Ūdens attīrīšanas procesā no ūdens tiek izdalītas nevēlamas vielas un mikroorganismi.
Jaunums!!: Ūdens un Ūdens attīrīšana · Redzēt vairāk »
Ūdens cietība
Krāna nokaļķošanās, ko izraisījis ciets ūdens Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī.
Jaunums!!: Ūdens un Ūdens cietība · Redzēt vairāk »
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Ūdens un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais savienojums
Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā.
Jaunums!!: Ūdens un Ķīmiskais savienojums · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Ūdens un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Ūdens un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Ūdens un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Betons
Betona liešana Tilts, kas celts no betona Betons ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām.
Jaunums!!: Ūdens un Betons · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Ūdens un Blīvums · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Ūdens un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Centrālā izlūkošanas pārvalde
Centrālā izlūkošanas pārvalde, saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību.
Jaunums!!: Ūdens un Centrālā izlūkošanas pārvalde · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Ūdens un Cietviela · Redzēt vairāk »
Dispersā sistēma
Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).
Jaunums!!: Ūdens un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »
Dizentērija
Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.
Jaunums!!: Ūdens un Dizentērija · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Ūdens un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Ūdens un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ūdens un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzeramais ūdens
Dzeramais ūdens no pudeles Dzeramais ūdens ir ūdens, kas paredzēts dzeršanai un ko var izmantot ēdienu gatavošanai bez riska iegūt veselības problēmas.
Jaunums!!: Ūdens un Dzeramais ūdens · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Ūdens un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Jaunums!!: Ūdens un Epidēmija · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Ūdens un Ezers · Redzēt vairāk »
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Jaunums!!: Ūdens un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Jaunums!!: Ūdens un Garša · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Ūdens un Gāze · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Ūdens un Grams · Redzēt vairāk »
Grunts
Grunts ( — 'pamats') var būt.
Jaunums!!: Ūdens un Grunts · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Ūdens un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Ūdens un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Jaunums!!: Ūdens un Holera · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Ūdens un Ieži · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Ūdens un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Ūdens un Jūra · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Ūdens un Jons · Redzēt vairāk »
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Jaunums!!: Ūdens un Kalcija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Ūdens un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Ūdens un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Ūdens un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Ūdens un Korozija · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Ūdens un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Ūdens un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Lamblijas
Lamblijas ir vienšūņu tipa vicaiņu klases endoparazīti, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā un ierosina lambliozi.
Jaunums!!: Ūdens un Lamblijas · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Ūdens un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Ūdens un Ledus · Redzēt vairāk »
Leptospiroze
Leptospiroze ((leptós) — ‘šaurs’, ‘smalks’; (speíra) — ‘savijums’), sarunvalodā saukta arī par žurku slimību, ir infekcijas slimība, kuru ierosina mikroorganismi — leptospīras.
Jaunums!!: Ūdens un Leptospiroze · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Ūdens un Lietus · Redzēt vairāk »
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Jaunums!!: Ūdens un Litrs · Redzēt vairāk »
Logaritms
Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).
Jaunums!!: Ūdens un Logaritms · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Ūdens un Magnijs · Redzēt vairāk »
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Jaunums!!: Ūdens un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »
Mājsaimniecība
Mājsaimniecība ir viens vai vairāki cilvēki, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus.
Jaunums!!: Ūdens un Mājsaimniecība · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Ūdens un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ūdens un Metāli · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Ūdens un Migla · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Ūdens un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Ūdens un Molekula · Redzēt vairāk »
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Jaunums!!: Ūdens un Molmasa · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Ūdens un Mols · Redzēt vairāk »
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ūdens un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Ūdens un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Ūdens un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Ūdens un Okeāns · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Ūdens un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Ūdens un PH · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Ūdens un Protons · Redzēt vairāk »
Ražošana
Ražošana plašā izpratnē ir process, kurā tiek radīti pārdošanai tirgū domāti produkti.
Jaunums!!: Ūdens un Ražošana · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Ūdens un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Ūdens un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Ūdens un Sāļi · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Ūdens un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Ūdens un Skābes · Redzēt vairāk »
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Jaunums!!: Ūdens un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Ūdens un Smarža · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Ūdens un Sniegs · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Ūdens un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Ūdens un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Ūdens un Upe · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Ūdens un Urīns · Redzēt vairāk »
Vēdertīfs
Vēdertīfu izraisošās ''Samonella enterica'' baktērijas Vēdertīfs ir akūta zarnu infekcijas slimība.
Jaunums!!: Ūdens un Vēdertīfs · Redzēt vairāk »
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Jaunums!!: Ūdens un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Ūdens un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Ūdens un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ūdens un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Ūdens un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Ūdens un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
