Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ūsiņš

Indekss Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

30 attiecības: Auzas, Ūsiņi, Bites, Dievība, Dievs (baltu mitoloģija), Dzeltenā krāsa, Folklora, Gaisma, Gothards Frīdrihs Stenders, Grieķu valoda, Haralds Biezais, Indieši, Jānis Endzelīns, Krievi, Krievu valoda, Latviešu mitoloģija, Mājas vista, Mājas zirgs, Ola, Ozīriss, Pantāga, Parastais zalktis, Pavasaris, Pieguļa, Roberts Auniņš, Saule, Senā Grieķija, Vladimirs Toporovs, 19. gadsimts, 1994. gads.

Auzas

Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.

Jaunums!!: Ūsiņš un Auzas · Redzēt vairāk »

Ūsiņi

Ūsiņi jeb Ūsiņa diena ir seni latviešu pavasara svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Jura dienu par godu Svētajam Jurim 23.

Jaunums!!: Ūsiņš un Ūsiņi · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Ūsiņš un Bites · Redzēt vairāk »

Dievība

Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.

Jaunums!!: Ūsiņš un Dievība · Redzēt vairāk »

Dievs (baltu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Ūsiņš un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Dzeltenā krāsa

Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.

Jaunums!!: Ūsiņš un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »

Folklora

Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.

Jaunums!!: Ūsiņš un Folklora · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Ūsiņš un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Ūsiņš un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.

Jaunums!!: Ūsiņš un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Haralds Biezais

Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).

Jaunums!!: Ūsiņš un Haralds Biezais · Redzēt vairāk »

Indieši

Indieši ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17,3% pasaules iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Ūsiņš un Indieši · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Ūsiņš un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Ūsiņš un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Ūsiņš un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Ūsiņš un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Ūsiņš un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Ūsiņš un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Ūsiņš un Ola · Redzēt vairāk »

Ozīriss

Ozīriss. Ozīriss ir viens no ēģiptiešu dievu triādes, kurā ietilpst viņa sieva un māsa Izīda un viņa dēls Hors.

Jaunums!!: Ūsiņš un Ozīriss · Redzēt vairāk »

Pantāga

Pantāga, pantāgs jeb pentogs ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas ēdiens.

Jaunums!!: Ūsiņš un Pantāga · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Ūsiņš un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Ūsiņš un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pieguļa

Aleksandra Romana glezna „Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā” (ap 1910. gadu) Pieguļa bija sena tradīcija, kopīgs zirgu ganīšanas veids naktī, kas pastāvēja aptuveni līdz 20.

Jaunums!!: Ūsiņš un Pieguļa · Redzēt vairāk »

Roberts Auniņš

Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.

Jaunums!!: Ūsiņš un Roberts Auniņš · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Ūsiņš un Saule · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Ūsiņš un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Vladimirs Toporovs

Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.

Jaunums!!: Ūsiņš un Vladimirs Toporovs · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Ūsiņš un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: Ūsiņš un 1994. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »