Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Johans Hermanis Lestoks

Indekss Johans Hermanis Lestoks

Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.

37 attiecības: Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Anna I, Anna Leopoldovna, Auguste Juliāna fon Mendgena, Baltazars fon Bergmanis, Brīvmūrniecība, Carnikava, Celle, Džeimss Kīts, Elizabete Petrovna, Ernsts Reinholds fon Mengdens, Franči, Francija, Francijas valdnieku uzskaitījums, Hugenoti, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kazaņa, Kārlis VII, Krievijas Impērija, Lejassaksija, Lielais Ziemeļu karš, Luijs XV, Marija Aurora fon Mengdena, Nante, Parīze, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Sanktpēterburga, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Vācija, Vidzemes landmaršali, Zviedru Vidzeme, 1747. gads, 22. novembris.

Aleksejs Bestuževs-Rjumins

Aleksejs Bestuževs-Rjumins ​​(1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Anna I · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Auguste Juliāna fon Mendgena

Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Bergmanis

Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Carnikava

Carnikava (no  — ‘ošleja’,  — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Carnikava · Redzēt vairāk »

Celle

Celle ir pilsēta un Celles rajona administratīvais centrs Lejassaksijā, Vācijā.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Celle · Redzēt vairāk »

Džeimss Kīts

Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) bija skotu muižnieks, Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Džeimss Kīts · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Ernsts Reinholds fon Mengdens

Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Ernsts Reinholds fon Mengdens · Redzēt vairāk »

Franči

Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Franči · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Francija · Redzēt vairāk »

Francijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kazaņa

Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Kazaņa · Redzēt vairāk »

Kārlis VII

Kārļa VII zīmogs Kārlis VII (zviedru: Karl Sverkersson; ap 1135.—1167.) bija Zviedrijas karalis (1161.—1167).

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Kārlis VII · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Luijs XV

Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Luijs XV · Redzēt vairāk »

Marija Aurora fon Mengdena

Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »

Nante

Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Nante · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Parīze · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1747. gads

1747.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un 1747. gads · Redzēt vairāk »

22. novembris

22.

Jaunums!!: Johans Hermanis Lestoks un 22. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Grāfs Lestoks, Jean Armand de Lestocq, Johans Lestoks, Lestocq, Lestoks, Žans Armāns de Lestoks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »