Ātrāk nekā pārlūku!
74 attiecības: Amplitūda, Austrumi, Azimuts, Ģeogrāfiskais platums, Ģeogrāfiskais pols, Žiroskops, Berze, Bezgalība, Borts, Debess sfēra, Diametrs, Diennakts, Dienvidpols, Dienvidu puslode, Dzīvsudrabs, Ekvators, Elektrība, Elektrodzinējs, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Elektromagnēts, Elipse, Globālā pozicionēšanas sistēma, Gredzens (ģeometrija), Horizonts, Impulsa moments, Impulss, Induktivitātes spole, Inerce, Jūra, Jūras jūdze, Kompass, Kuģis, Laga, Leņķis, Leņķiskais ātrums, Leņķiskais paātrinājums, Lidaparāts, Magnētiskais lauks, Mehāniskais līdzsvars, Mehāniskā kustība, Meridiāns, Mezgls (ātruma mērvienība), Navigācija, Noturība (kuģniecība), Nulle, Periods, Plakne, Polārzvaigzne, Radars, ..., Radiāns, Riņķa līnija, Riņķis, Rietumi, Sensors, Sfēra, Sinuss, Spēka moments, Spēks, Svars, Svārstības, Svārsts, Tangenss, Vektors, Viedtālrunis, Viskozitāte, Visums, Zeme, Zemes magnētiskais lauks, Zenīts, Ziemeļi, Ziemeļpols, Ziemeļu puslode, Zvaigzne. Izvērst indekss (24 vairāk) »
Amplitūda
right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".
Jaunums!!: Žirokompass un Amplitūda · Redzēt vairāk »
Austrumi
Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Žirokompass un Austrumi · Redzēt vairāk »
Azimuts
Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu.
Jaunums!!: Žirokompass un Azimuts · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskais platums
ASV Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.
Jaunums!!: Žirokompass un Ģeogrāfiskais platums · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskais pols
Ģeogrāfiskais pols (cēlies no — ‘pagrieziena punkts; ass; pols’) ir viens no diviem iedomātajiem punktiem, kur debess ķermeņa griešanās ass krustojas ar tā virsmu.
Jaunums!!: Žirokompass un Ģeogrāfiskais pols · Redzēt vairāk »
Žiroskops
Žiroskops ar 3 brīvības pakāpēm darbībā. Rotors notur tā griešanās ass virzienu neatkarīgi no ārējā rāmja orientācijas Žiroskops (— ‘riņķis, aplis’ + skopein — ‘skatīties’) ir ierīce, ar kuru var mērīt vai noturēt orientāciju telpā un kuras darbības princips ir balstīts uz leņķiskā momenta uzturēšanu.
Jaunums!!: Žirokompass un Žiroskops · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Žirokompass un Berze · Redzēt vairāk »
Bezgalība
Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.
Jaunums!!: Žirokompass un Bezgalība · Redzēt vairāk »
Borts
Karakuģa borts ar lielgabaliem Borts ir kuģa sāns.
Jaunums!!: Žirokompass un Borts · Redzēt vairāk »
Debess sfēra
Zeme un tās debess sfēra Debess sfēra astronomijā un navigācijā ir iedomāta sfēra ar patvaļīgi izvēlētu rādiusu, kuras centrā atrodas nosacītais novērotājs.
Jaunums!!: Žirokompass un Debess sfēra · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Žirokompass un Diametrs · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Žirokompass un Diennakts · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Žirokompass un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Žirokompass un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Žirokompass un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Žirokompass un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Žirokompass un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektrodzinējs
Dažādu lielumu elektrodzinēji Elektrodzinējs jeb elektromotors ir viens no elektrisko mašīnu veidiem, dzinējs, kuru darbina elektrība.
Jaunums!!: Žirokompass un Elektrodzinējs · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Jaunums!!: Žirokompass un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskās indukcijas likums
Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.
Jaunums!!: Žirokompass un Elektromagnētiskās indukcijas likums · Redzēt vairāk »
Elektromagnēts
Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam. Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva.
Jaunums!!: Žirokompass un Elektromagnēts · Redzēt vairāk »
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Jaunums!!: Žirokompass un Elipse · Redzēt vairāk »
Globālā pozicionēšanas sistēma
GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.
Jaunums!!: Žirokompass un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Gredzens (ģeometrija)
Gredzens. Gredzens ir plaknes daļa starp divām riņķa līnijām, kuru centri sakrīt (šādas riņķa līnijas sauc par koncentriskām).
Jaunums!!: Žirokompass un Gredzens (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Horizonts
Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.
Jaunums!!: Žirokompass un Horizonts · Redzēt vairāk »
Impulsa moments
Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.
Jaunums!!: Žirokompass un Impulsa moments · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Žirokompass un Impulss · Redzēt vairāk »
Induktivitātes spole
Spole jeb, precīzāk, induktivitātes spole (no latīņu inductio — 'ierosināšana') ir pasīvais radioelements, kam piemīt relatīvi liela induktivitāte, bet maza kapacitāte un aktīvā (omiskā) pretestība.
Jaunums!!: Žirokompass un Induktivitātes spole · Redzēt vairāk »
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Jaunums!!: Žirokompass un Inerce · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Žirokompass un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras jūdze
Vēsturiskā jūras jūdzes definīcija Jūras jūdze ir nemetriskās mērvienību sistēmas attāluma mērvienība, ko izmanto jūrniecībā un aviācijā.
Jaunums!!: Žirokompass un Jūras jūdze · Redzēt vairāk »
Kompass
Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.
Jaunums!!: Žirokompass un Kompass · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Žirokompass un Kuģis · Redzēt vairāk »
Laga
Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.
Jaunums!!: Žirokompass un Laga · Redzēt vairāk »
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Jaunums!!: Žirokompass un Leņķis · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Žirokompass un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Leņķiskais paātrinājums
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.
Jaunums!!: Žirokompass un Leņķiskais paātrinājums · Redzēt vairāk »
Lidaparāts
Gaisa balons ir viens no lidaparātu veidiem. Lidaparāts ir transportlīdzeklis vai iekārta, kas var pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
Jaunums!!: Žirokompass un Lidaparāts · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Žirokompass un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Žirokompass un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »
Mehāniskā kustība
Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Žirokompass un Mehāniskā kustība · Redzēt vairāk »
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Žirokompass un Meridiāns · Redzēt vairāk »
Mezgls (ātruma mērvienība)
Mezgls ir nemetriska ātruma mērvienība.
Jaunums!!: Žirokompass un Mezgls (ātruma mērvienība) · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Žirokompass un Navigācija · Redzēt vairāk »
Noturība (kuģniecība)
Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.
Jaunums!!: Žirokompass un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Nulle
0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.
Jaunums!!: Žirokompass un Nulle · Redzēt vairāk »
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Jaunums!!: Žirokompass un Periods · Redzēt vairāk »
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Jaunums!!: Žirokompass un Plakne · Redzēt vairāk »
Polārzvaigzne
Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.
Jaunums!!: Žirokompass un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »
Radars
Spraugu antena Radars, arī radiolokators, ir ierīce, kas paredzēta, lai atklātu tuvumā esošos objektus un mērķus, un, mūsdienās, arī, lai noteiktu attālumu un virzienu uz tiem.
Jaunums!!: Žirokompass un Radars · Redzēt vairāk »
Radiāns
1 radiānu liels leņķis atdala no riņķa līnijas loku, kura garums vienāds ar riņķa rādiusu. Radiāns ir SI pamatmērvienība plaknes leņķu mērīšanai, to saīsināti apzīmē ar rad.
Jaunums!!: Žirokompass un Radiāns · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Žirokompass un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Žirokompass un Riņķis · Redzēt vairāk »
Rietumi
Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Žirokompass un Rietumi · Redzēt vairāk »
Sensors
Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Jaunums!!: Žirokompass un Sensors · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Žirokompass un Sfēra · Redzēt vairāk »
Sinuss
Ja vienības riņķī ievelk leņķi, kura lielums ir α, tad atbilstošās pretkatetes garums ir sin α. Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību.
Jaunums!!: Žirokompass un Sinuss · Redzēt vairāk »
Spēka moments
Spēka moments τ, pielikts uzgriežņu atslēgai Spēka moments raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotāciju attiecībā pret rotācijas asi.
Jaunums!!: Žirokompass un Spēka moments · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Žirokompass un Spēks · Redzēt vairāk »
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas, precīzāk, smaguma spēka, izraisīts spēks, ar kuru atbalstīts vai pakārts ķermenis (tas ir, ķermenis, kurš nevar brīvi krist) iedarbojas uz savu balstu vai piekari.
Jaunums!!: Žirokompass un Svars · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Žirokompass un Svārstības · Redzēt vairāk »
Svārsts
Matemātiskā svārsta raksturlielumi Svārsts ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis.
Jaunums!!: Žirokompass un Svārsts · Redzēt vairāk »
Tangenss
Taisnleņķa trijstūris Par leņķa A tangensu sauc taisnleņķa trijstūra pretkatetes a attiecību pret piekateti b.
Jaunums!!: Žirokompass un Tangenss · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Žirokompass un Vektors · Redzēt vairāk »
Viedtālrunis
Samsung'' (pa kreisi) un ''Apple'' (pa labi) ražoto viedtālruņu attēlojums. Viedtālrunis ir pilnvērtīgs mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti.
Jaunums!!: Žirokompass un Viedtālrunis · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Žirokompass un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Žirokompass un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Žirokompass un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes magnētiskais lauks
Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.
Jaunums!!: Žirokompass un Zemes magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Zenīts
horizontu virzieni attiecībā pret novērotāju Zenīts (samt — ‘virziens’) ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas.
Jaunums!!: Žirokompass un Zenīts · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Žirokompass un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Žirokompass un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Žirokompass un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Žirokompass un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
