Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Žūšanas plaisas

Indekss Žūšanas plaisas

Žūšanas plaisas Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali.

Satura rādītājs

  1. 6 attiecības: Ūdens, Dūņas, Drupieži, Fosilijas, Ieži, Māls.

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Skatīt Žūšanas plaisas un Ūdens

Dūņas

Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.

Skatīt Žūšanas plaisas un Dūņas

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Skatīt Žūšanas plaisas un Drupieži

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Skatīt Žūšanas plaisas un Fosilijas

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Skatīt Žūšanas plaisas un Ieži

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Skatīt Žūšanas plaisas un Māls