Ātrāk nekā pārlūku!
66 attiecības: Aizpute, Aleksejs I Romanovs, Augšzeme, Auzas, Decembris, Francija, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Grīva (Daugavpils), Gustavs Horns, Inflantijas vaivadija, Jans III Sobeskis, Jānis Juškēvičs, Jānis Reiters, Jānis Straubergs, Jēkabs Ketlers, Jezuīti, Johans Fišers, Karalis, Kardisas miera līgums, Kārlis Jēkabs Ketlers, Kārlis XI, Kņazs, Koknese, Kokneses pils, Krāslava, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvieši, Lastādija, Latgale, Latviešu valoda, Latvija, Lielzalves muiža, Lietuva, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Mieži, Nīštates miera līgums, Piltenes apgabals, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas karogs, Rudzi, Sēlija, Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene), Somu valoda, Tobāgo, Vācu valoda, Vecticība, Vidzeme, Zemgale, ..., Zviedrija, Zviedru valoda, Zviedru Vidzeme, 1617. gads, 1629. gads, 1654. gads, 1676. gads, 1751. gads, 20. gadsimts, 24. decembris, 28. aprīlis, 29. augusts, 29. decembris, 3. maijs, 7. septembris, 8. februāris. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Aizpute · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Augšzeme
Augšzeme var būt.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Augšzeme · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Auzas · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Decembris · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Grīva (Daugavpils)
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Grīva (Daugavpils) · Redzēt vairāk »
Gustavs Horns
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jānis Juškēvičs
Jānis Juškēvičs, arī Jans Juškēvičs (1886—1961) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jānis Juškēvičs · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Johans Fišers · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kardisas miera līgums
Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi. Kardisas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā (tagad Kerdes ciems pie Jegevas) Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kardisas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kārlis Jēkabs Ketlers
Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes princis (1654—1676) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercoga pulka virsnieks.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kārlis Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Koknese · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Krāslava · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Kvieši · Redzēt vairāk »
Lastādija
Rīgas nocietinājumu kartē. Lastādija ir senais nosaukums Maskavas forštates apkaimes daļai starp Vecrīgu, Salu tiltu, Lāčplēša ielu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļu.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Lastādija · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielzalves muiža
Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Mieži · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas karogs
Rīgas karogs ir viens no Rīgas oficiālajiem simboliem kopā ar Rīgas pilsētas ģerboni.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Rīgas karogs · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Rudzi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Vecticība · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1617. gads
1617.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 1617. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1654. gads
1654.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 1654. gads · Redzēt vairāk »
1676. gads
1676.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 1676. gads · Redzēt vairāk »
1751. gads
1751.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 1751. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
24. decembris
24.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 24. decembris · Redzēt vairāk »
28. aprīlis
28.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 28. aprīlis · Redzēt vairāk »
29. augusts
29.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 29. augusts · Redzēt vairāk »
29. decembris
29.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 29. decembris · Redzēt vairāk »
3. maijs
3.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 3. maijs · Redzēt vairāk »
7. septembris
7.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 7. septembris · Redzēt vairāk »
8. februāris
8.
Jaunums!!: 1676. gads Latvijā un 8. februāris · Redzēt vairāk »
