Ātrāk nekā pārlūku!
140 attiecības: Abdulhamids I, Alberts Einšteins, Albrehts Hoencollerns, Aleksandru Joans Kuza, Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Astroloģija, ASV Senāts, Īzaks Ņūtons, Ķīnas Komunistiskā partija, Ķīnas Republika, Ļevs Jašins, Žaks Širaks, Česters Beningtons, Bavārija, Beress Frederiks Skiners, Bobijs Ors, Džordžs Kerzons, Dita Krūmberga, Eduards Volters, Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, Elba, Ernesto Nazarets, Ferdinands Fošs, Fernando Torress, Francija, Francijas premjerministru uzskaitījums, Frīdrihs Helderlīns, Frederiks Teilors, Frenks Makkejs, Garais gads, Gerhards Barkhorns, Gregora kalendārs, Henrijs IV Lankasters, Henriks Ibsens, Hollija Hantere, Ikers Kasiljass, Irāka, Irina Hazova, Ivans Šiškins, Jans Ladislavs Duseks, Jans Nepomuks, Japāna, Jūlijs Cēzars, Joahims fon Ribentrops, Juliāna, Karls Teodors Dreiers, Kenijs Rodžerss, Kjusju, Klaipēda, ..., Kosova, Laime, Lajošs Košuts, Leons Sē, Lietuva, Ludvigs I, Maikls Redgreivs, Mao Dzeduns, Matiass, Mendosa, Napoleons Bonaparts, Napoleons II, Nikolajs Gogolis, Ovidijs, Parīze, Pedru Lami, Redžeps Tajips Erdogans, Relativitātes teorija, Roberts Javtoks, Rolands Tjarve, Serbi, Svjatoslavs Rihters, Tokija, Tunisija, Turcija, Vācija, Veģetārisms, Vecā un jaunā stila datumi, Vera Linna, Vilhelms Miklass, Viljams Hērts, Viljams Henrijs, Zarīns, Zemestrīce, 1393. gads, 1413. gads, 1568. gads, 1619. gads, 1725. gads, 1727. gads, 1770. gads, 1809. gads, 1811. gads, 1812. gads, 1815. gads, 1820. gads, 1828. gads, 1848. gads, 1852. gads, 1856. gads, 1861. gads, 1863. gads, 1894. gads, 1898. gads, 1904. gads, 1908. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1919. gads, 1925. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1948. gads, 1950. gads, 1952. gads, 1956. gads, 1958. gads, 1960. gads, 1966. gads, 1968. gads, 1972. gads, 1976. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1990. gads, 1995. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2003. gads, 2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas, 2004. gads, 2005. gads, 2020. gads, 2021. gads, 44. gads p.m.ē.. Izvērst indekss (90 vairāk) »
Abdulhamids I
Abdulhamids I, arī Abdulhamids Svētais (osmaņu turku valodā: عبد الحميد اول) (1725. gada 20. marts — 1789. gada 7. aprīlis) bija Osmaņu impērijas sultāns (1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis).
Jaunums!!: 20. marts un Abdulhamids I · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: 20. marts un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: 20. marts un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Aleksandru Joans Kuza
Aleksandru Joans Kuza (dzimis, miris) bija pirmais apvienotās Rumānijas valdnieks (domnitor) no 1862.
Jaunums!!: 20. marts un Aleksandru Joans Kuza · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 20. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: 20. marts un Argentīna · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: 20. marts un Astroloģija · Redzēt vairāk »
ASV Senāts
Amerikas Savienoto Valstu Senāts ir ASV divpalātu parlamenta — ASV Kongresa — augšpalāta.
Jaunums!!: 20. marts un ASV Senāts · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: 20. marts un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ķīnas Komunistiskā partija
Ķīnas Komunistiskā partija (Zhōngguó Gòngchǎndǎng) ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija.
Jaunums!!: 20. marts un Ķīnas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Ķīnas Republika
Suņs Jatsens (1866—1925) Čans Kaiši (1887—1975) Ķīnas Republika jeb Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.
Jaunums!!: 20. marts un Ķīnas Republika · Redzēt vairāk »
Ļevs Jašins
Ļevs Jašins (—) bija krievu izcelsmes padomju futbola vārtsargs.
Jaunums!!: 20. marts un Ļevs Jašins · Redzēt vairāk »
Žaks Širaks
Žaks Renē Širaks (dzimis Parīzē; miris Parīzē) bija franču politiķis.
Jaunums!!: 20. marts un Žaks Širaks · Redzēt vairāk »
Česters Beningtons
Česters Čārlzs Beningtons (Chester Charles Bennington; dzimis, miris) bija amerikāņu mūziķis un solists, plašāk zināms kā rokgrupas Linkin Park solists.
Jaunums!!: 20. marts un Česters Beningtons · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 20. marts un Bavārija · Redzēt vairāk »
Beress Frederiks Skiners
Beress Frederiks Skiners Beress Frederiks Skiners (—) bija viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta psihologiem, kas attīstīja uzvedības psiholoģijas jeb biheiviorisma idejas, kā arī veicināja psiholoģijas kā uz eksperimentāliem pētījumiem balstītas zinātnes attīstību.
Jaunums!!: 20. marts un Beress Frederiks Skiners · Redzēt vairāk »
Bobijs Ors
Roberts Gordons "Bobijs" Ors (dzimis Perisoundā, Ontārio provincē, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā.
Jaunums!!: 20. marts un Bobijs Ors · Redzēt vairāk »
Džordžs Kerzons
Džordžs Nataniēls Kerzons, Pirmais Kedlstonas Kerzonas marķīzs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Jaunums!!: 20. marts un Džordžs Kerzons · Redzēt vairāk »
Dita Krūmberga
Dita Krūmberga (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlēja uzbrūkošās aizsardzes pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētāja.
Jaunums!!: 20. marts un Dita Krūmberga · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: 20. marts un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu
Parakstījušās valstis Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un "vainīgo nesodāmības izbeigšana".
Jaunums!!: 20. marts un Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: 20. marts un Elba · Redzēt vairāk »
Ernesto Nazarets
Ernesto Nazarets jeb pilnā vārdā Ernesto Žulio de Nazarets (dzimis, miris) bija brazīliešu komponists un pianists, īpaši pazīstams ar savām kompozīcijām, kuras sarakstījis mašiše (maxixe) dejas un šoru (choro) mūzikas žanrā.
Jaunums!!: 20. marts un Ernesto Nazarets · Redzēt vairāk »
Ferdinands Fošs
Ferdinands Fošs (dzimis, miris) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem Pirmā pasaules kara karavadoņiem. Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris Pirmās Marnas kaujas laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu Parīzei, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka Žofra vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas Sommas kaujā. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz Itālijas fronti. Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals Filips Petēns, Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri (Généralissime). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Otrās Marnas kaujas laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu. 1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. Kompjēnas pamieru. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā Kompjēnas mežā. Piedaloties 1919. gadā Parīzes Miera konferencē, Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem".
Jaunums!!: 20. marts un Ferdinands Fošs · Redzēt vairāk »
Fernando Torress
Fernando Hosē Torress Sanss (dzimis Madridē, Spānijā) ir bijušais spāņu futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, Spānijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 20. marts un Fernando Torress · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 20. marts un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Jaunums!!: 20. marts un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Helderlīns
Johans Kristiāns Frīdrihs Helderlīns (dzimis, miris) bija 18./19.
Jaunums!!: 20. marts un Frīdrihs Helderlīns · Redzēt vairāk »
Frederiks Teilors
Frederiks Vinslovs Teilors (dzimis, miris) bija ASV inženieris, kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu vadībzinības pamatlicējiem.
Jaunums!!: 20. marts un Frederiks Teilors · Redzēt vairāk »
Frenks Makkejs
Frenks Džejs Makkejs (dzimis, miris) bija amerikāņu polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 20. marts un Frenks Makkejs · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 20. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gerhards Barkhorns
Gerhards Barkhorns (dzimis, miris) bija Vācijas- Luftwaffe, bet pēc Otrā pasaules kara - bundesvēra, aviācijas- Luftwaffe ass.
Jaunums!!: 20. marts un Gerhards Barkhorns · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 20. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Henrijs IV Lankasters
Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.
Jaunums!!: 20. marts un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »
Henriks Ibsens
Henriks Juhans Ibsens (dzimis, miris) bija norvēģu dramaturgs.
Jaunums!!: 20. marts un Henriks Ibsens · Redzēt vairāk »
Hollija Hantere
Hollija Hantere (dzimusi) ir amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: 20. marts un Hollija Hantere · Redzēt vairāk »
Ikers Kasiljass
Ikers Kasiljass Fernandess (dzimis) ir bijušais spāņu futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, Spānijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 20. marts un Ikers Kasiljass · Redzēt vairāk »
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Jaunums!!: 20. marts un Irāka · Redzēt vairāk »
Irina Hazova
Irina Hazova (dzimusi) ir Krievijas distanču slēpotāja.
Jaunums!!: 20. marts un Irina Hazova · Redzēt vairāk »
Ivans Šiškins
Ivans Šiškins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: 20. marts un Ivans Šiškins · Redzēt vairāk »
Jans Ladislavs Duseks
Jans Ladislavs Duseks (dzimis kā Vāclavs Jans Dusīks;, miris) bija čehu pianists un komponists.
Jaunums!!: 20. marts un Jans Ladislavs Duseks · Redzēt vairāk »
Jans Nepomuks
Jans Nepomuks (dzimis apmēram, miris) bija katoļu svētais, kas pēc karaļa Vāclava IV pavēles tika iesviests Vltavā no Kārļa tilta Prāgā, jo neatklāja grēksūdzes noslēpumu.
Jaunums!!: 20. marts un Jans Nepomuks · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 20. marts un Japāna · Redzēt vairāk »
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Jaunums!!: 20. marts un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »
Joahims fon Ribentrops
Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.
Jaunums!!: 20. marts un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »
Juliāna
Juliāna Luīze Emma Marija Vilhelmīna (dzimusi, mirusi) bija Nīderlandes karaliene no 1948.
Jaunums!!: 20. marts un Juliāna · Redzēt vairāk »
Karls Teodors Dreiers
Karls Teodors Dreiers (dzimis, miris) bija dāņu kinorežisors un scenārists.
Jaunums!!: 20. marts un Karls Teodors Dreiers · Redzēt vairāk »
Kenijs Rodžerss
Kenets Rejs Rodžerss (1938. gada 21. augusts — 2020. gada 20. marts) bija amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, ierakstu producents un uzņēmējs, Kantrimūzikas slavas zāles loceklis.
Jaunums!!: 20. marts un Kenijs Rodžerss · Redzēt vairāk »
Kjusju
Kjusju (Kyūshū — ‘Deviņas provinces’) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas arhipelāga galvenajām salām.
Jaunums!!: 20. marts un Kjusju · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: 20. marts un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kosova
Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.
Jaunums!!: 20. marts un Kosova · Redzēt vairāk »
Laime
simboliem Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta.
Jaunums!!: 20. marts un Laime · Redzēt vairāk »
Lajošs Košuts
Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: 20. marts un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »
Leons Sē
Leons Sē (dzimis, miris) bija franču paukotājs, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Jaunums!!: 20. marts un Leons Sē · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 20. marts un Lietuva · Redzēt vairāk »
Ludvigs I
Ludvigs I (dzimis, miris) bija Bavārijas karalis no 1825.
Jaunums!!: 20. marts un Ludvigs I · Redzēt vairāk »
Maikls Redgreivs
Sers Maikls Skudamors Redgreivs (dzimis, miris) bija angļu aktieris, režisors, producents, scenārists un autors.
Jaunums!!: 20. marts un Maikls Redgreivs · Redzēt vairāk »
Mao Dzeduns
Mao Dzeduns (izrunā:; dzimis, miris) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.
Jaunums!!: 20. marts un Mao Dzeduns · Redzēt vairāk »
Matiass
Matiass (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators no 1612.
Jaunums!!: 20. marts un Matiass · Redzēt vairāk »
Mendosa
Mendosa ir pilsēta Argentīnas rietumos, netālu no Andiem un to augstākās virsotnes - Akonkagvas.
Jaunums!!: 20. marts un Mendosa · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: 20. marts un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Napoleons II
Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts, biežāk pazīstams kā Napoleons II (dzimis, miris), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks.
Jaunums!!: 20. marts un Napoleons II · Redzēt vairāk »
Nikolajs Gogolis
Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) jeb Mikola Hohoļs bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks.
Jaunums!!: 20. marts un Nikolajs Gogolis · Redzēt vairāk »
Ovidijs
Pūblijs Ovidijs Nāsons (dzimis 43. gada p.m.ē. 20. martā, miris 17. gadā) bija romiešu dzejnieks.
Jaunums!!: 20. marts un Ovidijs · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: 20. marts un Parīze · Redzēt vairāk »
Pedru Lami
Žose Pedru Lami Visosu (dzimis, Aldeja Galegā, Portugālē) ir Portugāles sacīkšu pilots, bijušais Formula 1 pilots.
Jaunums!!: 20. marts un Pedru Lami · Redzēt vairāk »
Redžeps Tajips Erdogans
Redžeps Tajips Erdogans (dzimis) ir Turcijas politiķis, kopš 2014.
Jaunums!!: 20. marts un Redžeps Tajips Erdogans · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: 20. marts un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Roberts Javtoks
Roberts Javtoks (dzimis Šauļos, Lietuvā) ir profesionāls lietuviešu basketbolists, spēlē centra pozīcijā, Lietuvas basketbola izlases dalībnieks, pašlaik (2010) pārstāv Krievijas Superlīgas klubu Maskavas apgabala "Khimki".
Jaunums!!: 20. marts un Roberts Javtoks · Redzēt vairāk »
Rolands Tjarve
Rolands Tjarve ( —) bija latviešu žurnālists, augstskolas pasniedzējs, sabiedriskais darbinieks un raidījumu un pasākumu vadītājs.
Jaunums!!: 20. marts un Rolands Tjarve · Redzēt vairāk »
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: 20. marts un Serbi · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Rihters
Svjatoslavs Teofilovičs Rihters (dzimis, miris) bija 20.
Jaunums!!: 20. marts un Svjatoslavs Rihters · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: 20. marts un Tokija · Redzēt vairāk »
Tunisija
Tunisija (amazigā), oficiāli Tunisijas Republika, ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts.
Jaunums!!: 20. marts un Tunisija · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: 20. marts un Turcija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 20. marts un Vācija · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: 20. marts un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 20. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Vera Linna
Vera Linna (dzimusi Londonā, mirusi Austrumsaseksā) bija angļu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.
Jaunums!!: 20. marts un Vera Linna · Redzēt vairāk »
Vilhelms Miklass
Vilhelms Miklass (dzimis, miris) bija labējs austriešu politiķis, trešais Austrijas prezidents no 1928.
Jaunums!!: 20. marts un Vilhelms Miklass · Redzēt vairāk »
Viljams Hērts
Viljams Makkords Hērts (dzimis, miris) bija ASV aktieris.
Jaunums!!: 20. marts un Viljams Hērts · Redzēt vairāk »
Viljams Henrijs
Viljams Henrijs (dzimis kā Juzefs Navrockis; dzimis, miris) bija poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs.
Jaunums!!: 20. marts un Viljams Henrijs · Redzēt vairāk »
Zarīns
Zarīns ((CH3)2CHOPF(O)CH3 vai GB) ir fluoru saturošs fosfororganiskais savienojums.
Jaunums!!: 20. marts un Zarīns · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: 20. marts un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
1393. gads
1393.
Jaunums!!: 20. marts un 1393. gads · Redzēt vairāk »
1413. gads
1413.
Jaunums!!: 20. marts un 1413. gads · Redzēt vairāk »
1568. gads
1568.
Jaunums!!: 20. marts un 1568. gads · Redzēt vairāk »
1619. gads
1619.
Jaunums!!: 20. marts un 1619. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: 20. marts un 1725. gads · Redzēt vairāk »
1727. gads
1727.
Jaunums!!: 20. marts un 1727. gads · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: 20. marts un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1809. gads
1809.
Jaunums!!: 20. marts un 1809. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: 20. marts un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1812. gads
1812.
Jaunums!!: 20. marts un 1812. gads · Redzēt vairāk »
1815. gads
1815.
Jaunums!!: 20. marts un 1815. gads · Redzēt vairāk »
1820. gads
1820.
Jaunums!!: 20. marts un 1820. gads · Redzēt vairāk »
1828. gads
1828.
Jaunums!!: 20. marts un 1828. gads · Redzēt vairāk »
1848. gads
1848.
Jaunums!!: 20. marts un 1848. gads · Redzēt vairāk »
1852. gads
1852.
Jaunums!!: 20. marts un 1852. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: 20. marts un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: 20. marts un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: 20. marts un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: 20. marts un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: 20. marts un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: 20. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: 20. marts un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: 20. marts un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: 20. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: 20. marts un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: 20. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: 20. marts un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: 20. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: 20. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 20. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 20. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: 20. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: 20. marts un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1952. gads
1952.
Jaunums!!: 20. marts un 1952. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 20. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: 20. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: 20. marts un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 20. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: 20. marts un 1968. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 20. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: 20. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 20. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: 20. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: 20. marts un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: 20. marts un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 20. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: 20. marts un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: 20. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: 20. marts un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: 20. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas
Balsojuma sadalījums pa valsti. Zaļā krāsā iekrāsoti rajoni, kuros vairāk ir nobalsots par Čeņu Šuibiaņu, bet zilā krāsā - par Lieņu Čaņu. 2004.
Jaunums!!: 20. marts un 2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: 20. marts un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: 20. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 20. marts un 2020. gads · Redzēt vairāk »
2021. gads
2021.
Jaunums!!: 20. marts un 2021. gads · Redzēt vairāk »
44. gads p.m.ē.
Romas impērija. Attēlā redzama arī impērija 44. gadā p.m.ē. 44.
Jaunums!!: 20. marts un 44. gads p.m.ē. · Redzēt vairāk »
