Ātrāk nekā pārlūku!
80 attiecības: Abdulazizs, Al Amal, Albans Bergs, Aleksandrs Benuā, Ališers Navoji, Aloizs Vaznis, Žordi Kruifs, Ēriks Koņeckis, Ādolfs Mencels, Boeing 747, Bresta (Baltkrievija), Džo Peši, Džons Maksvels Kutzē, Deivisa kauss, Ernē Donāņi, Fjodors Dostojevskis, Garais gads, Gregora kalendārs, Gregors XV, Gunārs Piesis, Herberts Saimons, Hermanis Albats, Jurijs Andropovs, Lietuva, Magdalēna Neinere, Maskava, Miklošs Horti, Ondržejs Pukls, Padomju Savienība, Pauls Neimanis, Pegija Vitsone, Rīga, Rinuss Mihelss, Romas pāvests, Teniss, Tomass Bernhards, Tomass Peins, Toms Hidlstons, Ukrainas Tautas Republika, Valters Ulbrihts, Vasilijs Žukovskis, Vācija, Vācijas Impērija, Vecā un jaunā stila datumi, Viljams Herisons, Zunda Towers, 1441. gads, 1621. gads, 1737. gads, 1773. gads, ..., 1783. gads, 1830. gads, 1881. gads, 1885. gads, 1900. gads, 1905. gads, 1918. gads, 1920. gads Latvijā, 1928. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1957. gads, 1960. gads, 1969. gads, 1974. gads, 1981. gads, 1985. gads, 1987. gads, 1991. gads, 1996. gads, 2001. gads, 2008. gads, 2020. gads, 2021. gads. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Abdulazizs
Abdulazizs (dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas 32.
Jaunums!!: 9. februāris un Abdulazizs · Redzēt vairāk »
Al Amal
Al Amal ( — ‘cerība’) ir Apvienoto Arābu Emirātu starpplanētu zonde.
Jaunums!!: 9. februāris un Al Amal · Redzēt vairāk »
Albans Bergs
Albans Marija Johanne Bergs ( —) bija austriešu komponists.
Jaunums!!: 9. februāris un Albans Bergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Benuā
Aleksandrs Benuā (dzimis, miris) bija krievu mākslinieks, scenogrāfs, mākslas kritiķis un teorētiķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Aleksandrs Benuā · Redzēt vairāk »
Ališers Navoji
Ališers Navoji (dzimis, miris) bija Centrālāzijas politiķis, mistiķis, valodnieks, gleznotājs un dzejnieks, kurš piedzima un dzīvoja Heratā.
Jaunums!!: 9. februāris un Ališers Navoji · Redzēt vairāk »
Aloizs Vaznis
Aloizs Vaznis ( —) bija latviešu iekšlietu darbinieks, jurists un politiķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Aloizs Vaznis · Redzēt vairāk »
Žordi Kruifs
Žordi Kruifs (dzimis) ir Nīderlandes futbola treneris bijušais Nīderlandes futbolists, kurš ir pārstāvējis Amsterdamas "Ajax" un FC Barcelona.
Jaunums!!: 9. februāris un Žordi Kruifs · Redzēt vairāk »
Ēriks Koņeckis
Ēriks Koņeckis (dzimis Rīgā, Latvijā, miris Dortmundē, Vācijā) bija latviešu hokejists, uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 9. februāris un Ēriks Koņeckis · Redzēt vairāk »
Ādolfs Mencels
Ādolfs Frīdrihs Erdmanis fon Mencels (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Ādolfs Mencels · Redzēt vairāk »
Boeing 747
Boeing 747 ir komerciāla lidmašīna, un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu "Jumbo Jet".
Jaunums!!: 9. februāris un Boeing 747 · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: 9. februāris un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Džo Peši
Džozefs Frenks Peši (dzimis) ir amerikāņu aktieris un mūziķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Džo Peši · Redzēt vairāk »
Džons Maksvels Kutzē
Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee, dzimis) ir rakstnieks, literatūrkritiķis un valodnieks.
Jaunums!!: 9. februāris un Džons Maksvels Kutzē · Redzēt vairāk »
Deivisa kauss
Deivisa kauss ir galvenās sacensības vīriešu izlašu tenisā.
Jaunums!!: 9. februāris un Deivisa kauss · Redzēt vairāk »
Ernē Donāņi
Ernē Donāņi (dzimis, miris) bija ungāru komponists, pianists, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: 9. februāris un Ernē Donāņi · Redzēt vairāk »
Fjodors Dostojevskis
Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский; dzimis, miris) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs.
Jaunums!!: 9. februāris un Fjodors Dostojevskis · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 9. februāris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 9. februāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Gregors XV
Pāvests Gregors XV (dzimis Alesandrs Ludovizi (Alessandro Ludovisi) 1554. gada 9. vai 15. janvārī, miris) bija Romas pāvests no 1621.
Jaunums!!: 9. februāris un Gregors XV · Redzēt vairāk »
Gunārs Piesis
Gunārs Piesis (dzimis, miris) bija latviešu kinorežisors un kinoscenārists.
Jaunums!!: 9. februāris un Gunārs Piesis · Redzēt vairāk »
Herberts Saimons
Herberts Aleksanders Saimons (dzimis, miris) bija ASV politologs.
Jaunums!!: 9. februāris un Herberts Saimons · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Jurijs Andropovs
Jurijs Andropovs (dzimis, miris) bija padomju politiķis, Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk.
Jaunums!!: 9. februāris un Jurijs Andropovs · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 9. februāris un Lietuva · Redzēt vairāk »
Magdalēna Neinere
Magdalēna Neinere (dzimusi Garmišā-Partenkirhenē, Bavārijā, Vācijā) ir bijusī vācu biatloniste.
Jaunums!!: 9. februāris un Magdalēna Neinere · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: 9. februāris un Maskava · Redzēt vairāk »
Miklošs Horti
Naģbāņas vitēzs Miklošs Horti (dzimis, miris) bija Austroungārijas admirālis, Ungārijas reģents no 1920.
Jaunums!!: 9. februāris un Miklošs Horti · Redzēt vairāk »
Ondržejs Pukls
Ondržejs Pukls (dzimis, miris) bija čehu vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.
Jaunums!!: 9. februāris un Ondržejs Pukls · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 9. februāris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Neimanis
Pauls Neimanis (dzimis, miris) bija austriešu peldētājs un ārsts, 1896. gada olimpisko spēļu dalībnieks un pirmais Austrijas sportists, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu.
Jaunums!!: 9. februāris un Pauls Neimanis · Redzēt vairāk »
Pegija Vitsone
Pegija Anete Vitsone (Peggy Annette Whitson; dzimusi) ir ASV bioķīmijas pētniece, astronaute.
Jaunums!!: 9. februāris un Pegija Vitsone · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 9. februāris un Rīga · Redzēt vairāk »
Rinuss Mihelss
Marinuss "Rinuss" Jakobs Hendriks Mihelss (—) bija Nīderlandes futbolists un futbola treneris.
Jaunums!!: 9. februāris un Rinuss Mihelss · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: 9. februāris un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Teniss
Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.
Jaunums!!: 9. februāris un Teniss · Redzēt vairāk »
Tomass Bernhards
Tomass Bernhards; dzimis, miris) bija austriešu rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Darbos, kuri dažkārt izraisīja skandālu, izpaudās modernās sabiedrības un, konkrēti, Austrijas sabiedrības dziļa kritika. Testamentā aizliedza savu darbu iestudējumus Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: 9. februāris un Tomass Bernhards · Redzēt vairāk »
Tomass Peins
Tomass "Toms" Peins (dzimis, miris) bija rakstnieks, pamfletists, radikālis, izgudrotājs, intelektuālis, revolucionārs un viens no ASV pamatlicējiem.
Jaunums!!: 9. februāris un Tomass Peins · Redzēt vairāk »
Toms Hidlstons
Tomass Viljams "Toms" Hidlstons (dzimis) ir angļu aktieris.
Jaunums!!: 9. februāris un Toms Hidlstons · Redzēt vairāk »
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Jaunums!!: 9. februāris un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Valters Ulbrihts
Valters Ernsts Pauls Ulbrihts (dzimis, miris) bija vācu komunists, viens no VDR vadītājiem, VDR valdošās Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas pirmais sekretārs no 1946.
Jaunums!!: 9. februāris un Valters Ulbrihts · Redzēt vairāk »
Vasilijs Žukovskis
Vasilijs Žukovskis (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, tulkotājs un kritiķis.
Jaunums!!: 9. februāris un Vasilijs Žukovskis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 9. februāris un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: 9. februāris un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 9. februāris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Viljams Herisons
Viljams Henrijs Herisons (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu devītais prezidents, pārstāvēja Vigu partiju.
Jaunums!!: 9. februāris un Viljams Herisons · Redzēt vairāk »
Zunda Towers
Zunda Towers (līdz 2022. gadam Z-Towers) ir augstceltne Raņķa dambī 30 Rīgā, Pārdaugavā, Āgenskalna apkaimē.
Jaunums!!: 9. februāris un Zunda Towers · Redzēt vairāk »
1441. gads
1441.
Jaunums!!: 9. februāris un 1441. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: 9. februāris un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: 9. februāris un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: 9. februāris un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1783. gads
1783.
Jaunums!!: 9. februāris un 1783. gads · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: 9. februāris un 1830. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: 9. februāris un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: 9. februāris un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: 9. februāris un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: 9. februāris un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: 9. februāris un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 9. februāris un 1920. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: 9. februāris un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: 9. februāris un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: 9. februāris un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: 9. februāris un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 9. februāris un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 9. februāris un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 9. februāris un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 9. februāris un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: 9. februāris un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 9. februāris un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: 9. februāris un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: 9. februāris un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: 9. februāris un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: 9. februāris un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: 9. februāris un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: 9. februāris un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: 9. februāris un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: 9. februāris un 1996. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: 9. februāris un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: 9. februāris un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 9. februāris un 2020. gads · Redzēt vairāk »
2021. gads
2021.
Jaunums!!: 9. februāris un 2021. gads · Redzēt vairāk »
