Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Arejs (dievs), Dēmetra, Erīnijas, Erots, Grieķu valoda, Hēfaists, Hēsiods, Iliāda, Krons, Olimpa kalns, Poseidons, Reja (mitoloģija), Romiešu mitoloģija, Sengrieķu mitoloģija, Urāns (dievs), Venera (dieviete), Veneras dzimšana (Bugro), Zevs.
Arejs (dievs)
Areja statuja Arejs (sengrieķu Ἀρης) bija sengrieķu kara dievs, Zeva un Hēras dēls, viens no Olimpa dieviem.
Jaunums!!: Afrodīte un Arejs (dievs) · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Afrodīte un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Erīnijas
Orests, ko vajā erīnijas Erīnijas sengrieķu mitoloģijā ir atriebības, lāsta un soda dievietes.
Jaunums!!: Afrodīte un Erīnijas · Redzēt vairāk »
Erots
Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Afrodīte un Erots · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Afrodīte un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hēfaists
Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.
Jaunums!!: Afrodīte un Hēfaists · Redzēt vairāk »
Hēsiods
Hēsiods Gistava Moro glezna Hēsiods (dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks.
Jaunums!!: Afrodīte un Hēsiods · Redzēt vairāk »
Iliāda
"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.
Jaunums!!: Afrodīte un Iliāda · Redzēt vairāk »
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Jaunums!!: Afrodīte un Krons · Redzēt vairāk »
Olimpa kalns
Olimpa kalns ir augstākais kalns Grieķijā, atrodas starp Tesaliju un Maķedonijas reģionu, apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas Salonikiem.
Jaunums!!: Afrodīte un Olimpa kalns · Redzēt vairāk »
Poseidons
Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta) Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.
Jaunums!!: Afrodīte un Poseidons · Redzēt vairāk »
Reja (mitoloģija)
Reja dod Kronam drānā ietītu akmeni Reja ir sengrieķu mitoloģijas tēls.
Jaunums!!: Afrodīte un Reja (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Jaunums!!: Afrodīte un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Afrodīte un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Urāns (dievs)
''Urāna kastrēšana'': Džordžo Vazāri and Kristofano Džerardi freska, 1560. gads. (''Palazzo Vecchio'', Florence) Urāns ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām.
Jaunums!!: Afrodīte un Urāns (dievs) · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Afrodīte un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Veneras dzimšana (Bugro)
Veneras dzimšana ir viena no 19.
Jaunums!!: Afrodīte un Veneras dzimšana (Bugro) · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Afrodīte un Zevs · Redzēt vairāk »
