Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Aizpute, Aizputes apriņķis, Aizputes draudzes novads, Aizputes karš, Aizputes novads, Aizputes ordeņa pils, Aizputes pilskalns, Aizputes pilsmuiža, Aizputes rajons, Aizputes virspilskunga iecirknis, Balduīns no Alnas, Bandava, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dītrihs fon Grīningens, Dienvidkurzemes novads, Durbes kauja, Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute, Ebreji, Frederiks II, Jānis Endzelīns, Jēkabs Ketlers, Johans IV fon Minhauzens, Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Kurši, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landrāts, Liepāja, Liepājas rajons, Lietuviešu valoda, Livonijas ordeņa mestri, Otrais Ziemeļu karš, Piemare, Piltenes apgabals, Piltenes mantojuma karš, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Romas pāvests, Saka, Soda ekspedīcija, Svētā Romas impērija, Tebra, Vācu ordeņa valsts, Viduslaiki, 1249. gads, 1253. gads, ..., 1378. gads, 16. gadsimts, 17. marts, 1795. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizpute · Redzēt vairāk »
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aizputes draudzes novads
Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Aizputes karš
Aizputes karš (1905. gada 29. decembris — 1906. gada 2. janvāris) ir nosaukums bruņotām sadursmēm starp 1905. gada revolūcijas nemierniekiem un valdības karaspēku Aizputes apkārtnē.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes karš · Redzēt vairāk »
Aizputes novads
Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes novads · Redzēt vairāk »
Aizputes ordeņa pils
Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes pilskalns · Redzēt vairāk »
Aizputes pilsmuiža
Aizputes pilsmuižas kungu māja celta no 1760.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Aizputes rajons
Aizputes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes rajons · Redzēt vairāk »
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Bandava · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute
Aizputes stacija Liepājā Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898). Latvijas dzelzceļu karte pirms 1927. gada. Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute bija 49 km gara 1900.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Ebreji · Redzēt vairāk »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Frederiks II · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kuršu sacelšanās (1260) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Landrāts
Landrāts ( — 'zemes padomnieks' vai 'zemes padome') var būt.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Landrāts · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas rajons
Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Piemare · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Piltenes-Aizputes draudzes novads
Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Saka
Saka ir ciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Saka · Redzēt vairāk »
Soda ekspedīcija
Soda ekspedīcijas bija karaspēka un policijas vienības, kuras pastāvēja no 1905.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Soda ekspedīcija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Tebra · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
1249. gads
1249.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 1249. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 1253. gads · Redzēt vairāk »
1378. gads
1378.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 1378. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. marts
17.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 17. marts · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Aizputes vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
