Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Astrahaņa, Augi, Augsne, Austrālija, Ģints (bioloģija), Baktērijas, Bādene-Virtemberga, Borislava, Dzintars, Eiropa, Ekoloģija, Fosilijas, Francija, Itālija, Izkārnījumi, Jaunā pasaule, Jaunzēlande, Kalimantāna, Karaļauči, Kolorādo, Krievija, Mēsli, Mēslvaboļu dzimta, Morfoloģija (bioloģija), Ola, Overņa, Papardes, Pensilvānija, Raugs, Skarabeju dzimta, Skudru dzimta, Toskāna, Ukraina, Uzvedība, Vairošanās, Vācija, Vecā pasaule, Zīdītāji, Ziemeļamerika.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Aphodiinae un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Aphodiinae un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Aphodiinae un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Aphodiinae un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Aphodiinae un Augsne · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Aphodiinae un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Aphodiinae un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Aphodiinae un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Aphodiinae un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Borislava
Borislava ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas rajonā pie Skoles Beskidu kalniem.
Jaunums!!: Aphodiinae un Borislava · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Aphodiinae un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Aphodiinae un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Aphodiinae un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Aphodiinae un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Aphodiinae un Francija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Itālija · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Aphodiinae un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Jaunā pasaule
Jaunā pasaule iekrāsota zaļā krāsā Jaunā pasaule ir termins, kuru sāka izmantot Amerikas, Austrālijas un Okeānijas (vēlāk arī Antarktīdas) dēvēšanai Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, jo Vecās pasaules iedzīvotāji šajās zemēs sastapās ar daudzām jaunām un nepazīstamām lietām: sveša daba, nepazīstamas dzīvnieku sugas, jauni kultūraugi, citādāki cilvēki, jaunas zelta un citu dārgmetālu raktuves.
Jaunums!!: Aphodiinae un Jaunā pasaule · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kalimantāna
Kalimantāna jeb Borneo ir sala Lielajās Zunda salās, trešā lielākā sala uz Zemes.
Jaunums!!: Aphodiinae un Kalimantāna · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Aphodiinae un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kolorādo
Kolorādo (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas rietumu reģionā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Kolorādo · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Krievija · Redzēt vairāk »
Mēsli
Mēsli var būt.
Jaunums!!: Aphodiinae un Mēsli · Redzēt vairāk »
Mēslvaboļu dzimta
Mēslvaboļu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Aphodiinae un Mēslvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Aphodiinae un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Aphodiinae un Ola · Redzēt vairāk »
Overņa
Auvergne 150px 100px Galvaspilsēta Klermonferāna Lielākās pilsētas KlermonferānaMulēnaMonlisonaVišīLepijaOrijaka Platība26,013 km² Iedzīvotāju skaits (2006)1,334,000 Komūnu skaits1,310 Overņa (vai Auvèrnha) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.
Jaunums!!: Aphodiinae un Overņa · Redzēt vairāk »
Papardes
Papardes var būt.
Jaunums!!: Aphodiinae un Papardes · Redzēt vairāk »
Pensilvānija
Pensilvānija, oficiāli Pensilvānijas Sadraudzība (Commonwealth of Pennsylvania), ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Ziemeļaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Pensilvānija · Redzēt vairāk »
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Jaunums!!: Aphodiinae un Raugs · Redzēt vairāk »
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Aphodiinae un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Aphodiinae un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Aphodiinae un Toskāna · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Aphodiinae un Ukraina · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Aphodiinae un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Aphodiinae un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Aphodiinae un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecā pasaule
Ptolemaja pasaules karte Vecā pasaule ir apzīmējums tai pasaulei — Eiropas, Āzijas un Āfrikas daļai —, kas eiropiešiem bija pazīstama līdz 15.
Jaunums!!: Aphodiinae un Vecā pasaule · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Aphodiinae un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Aphodiinae un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
