Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Aļģirds, Anno Domini, Austrumslāvu valodas, Čerņihivas kņazi, Baltijas jūra, Baltkrievi, Batuhans, Bavārija, Daugava, Dņepras balti, Dienvidslāvi, Donava, Dregoviči, Drevļani, Ilmenis, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krievi, Krievijas Impērija, Kriviči, Kuļikovas kauja, Lādogas ezers, Lielā tautu staigāšana, Lovate, Maskavija, Pleskava, Poļani, Podolija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas kņazi, Rietumslāvi, Rusīni, Rusi, Slāvi, Smoļenska, Smoļenskas kņazi, Somugri, Ukraiņi, Valdaja augstiene, Vītenis, Veļikijnovgoroda, Vikingi, Vjatiči, Volīnijas kņazi, Volhova, Zelta Orda.
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Anno Domini
Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Anno Domini · Redzēt vairāk »
Austrumslāvu valodas
Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Austrumslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Batuhans · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Bavārija · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvi
Valstis, kurās valsts valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas. Dienvidslāvi ir tautu grupa, kas runā dienvidslāvu valodās un dzīvo galvenokārt Balkānu valstīs.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Dienvidslāvi · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Donava · Redzēt vairāk »
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Dregoviči · Redzēt vairāk »
Drevļani
kņazam Oļegam (883) Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Drevļani · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Kuļikovas kauja · Redzēt vairāk »
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Lovate
Lovate ir 530 kilometrus gara Ilmeņa ezera pieteka Baltkrievijā (neliela daļa augštecē), Krievijas Pleskavas apgabalā un Novgordas apgabalā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Lovate · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Maskavija · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Poļani · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Podolija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rietumslāvi
Rietumslāvu ciltis 9. un 10. gadsimtā Rietumslāvi ir slāvu tautu grupa, kas lieto rietumslāvu valodas un dzīvo galvenokārt Centrāleiropas valstīs.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Rietumslāvi · Redzēt vairāk »
Rusīni
Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Rusīni · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Rusi · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Slāvi · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Somugri · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Austrumslāvi un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Vītenis · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Vjatiči · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Volhova · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Austrumslāvi un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
