Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs II Romanovs, Apvienotā Karaliste, Austroungārija, Balkānu pussala, Berlīnes kongress, Bulgāri, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas leva, Bulgārijas premjerministru uzskaitījums, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Konstitucionālā monarhija, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1877—1878), Monarhs, Osmaņu impērija, Parlamentārā monarhija, Rumēlija, Saksijas Koburgas un Gotas dzimta, Sanstefano līgums, Serbijas karaliste, Vidusjūra.
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Berlīnes kongress
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Berlīnes kongress · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas leva
Leva (daudzskaitlī лева) ir Bulgārijas valūta.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Bulgārijas leva · Redzēt vairāk »
Bulgārijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Bulgārijas premjerministri kopš 1879.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Bulgārijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota
Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota · Redzēt vairāk »
Konstitucionālā monarhija
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Konstitucionālā monarhija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Monarhs · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Parlamentārā monarhija
#E75353 Parlamentārās monarhijas Parlamentārā monarhija ir valsts iekārta — konstitucionālā monarhija, kur valsts galva ir monarhs, bet augstākā vara pieder parlamentam.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Parlamentārā monarhija · Redzēt vairāk »
Rumēlija
Rumēlijas karte (1801). Rumēlija kopš 15.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Rumēlija · Redzēt vairāk »
Saksijas Koburgas un Gotas dzimta
Saksijas Koburgas un Gotas hercogu ģerbonis. Saksijas Koburgas un Gotas hercogiste (gaiši zaļā krāsā) 1910. gada Tīringenes kartē. Saksijas Koburgas un Gotas dzimta ir Eiropas valdnieku dzimta (Vetinas dzimtas atzars), kas cēlusies no Saksijas Koburgas un Gotas hercogiem un kļuvusi par Beļģijas (no 1830), Portugāles (1853–1910), Bulgārijas (1887–1946) un Apvienotās Karalistes (no 1901) valdniekiem.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Saksijas Koburgas un Gotas dzimta · Redzēt vairāk »
Sanstefano līgums
Sanstefano līguma parakstīšana Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Sanstefano līgums bija 1879.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Sanstefano līgums · Redzēt vairāk »
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Bulgārijas kņaziste un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
