Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Centrālās vietas teorija

Indekss Centrālās vietas teorija

Centrālās vietas teorija ir ģeogrāfijas teorija, kas skaidro saistību starp centrālo apdzīvoto vietu izvietojumu, skaitu un izmēru vienā teritorijā, ņemot vērā mijiedarbību starp ražotājiem un patērētājiem.

12 attiecības: Apdzīvota vieta, Dzelzceļa stacija, Finanses, Kultūra, Medicīna, Pasts, Ražošana, Reliģija, Tiesa, Tirdzniecība, Tirgus, Vācija.

Apdzīvota vieta

Limbažu centrālais laukums Apdzīvota vieta jeb apmetne ir iedzīvotāju izvietojuma pamatvienība, ilgstoša, patstāvīga vai sezonāla cilvēku dzīves vieta, kur izveidojušies materiāli priekšnoteikumi kā mājokļi un komunikācijas.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Apdzīvota vieta · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa stacija

Šķirotavas stacija Rīgā Dzelzceļa stacija ir dzelzceļa sadales punkts ar ceļu izvērsi, kur notiek ne tikai vilcienu izmaiņa un apdzīšana, bet arī kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru operācijas; lielākās stacijās — arī vilcienu sastāvu formēšana un sagatavošana nosūtīšanai.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Dzelzceļa stacija · Redzēt vairāk »

Finanses

Finanses ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Finanses · Redzēt vairāk »

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Kultūra · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Medicīna · Redzēt vairāk »

Pasts

Pastkastu veidi. Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Pasts · Redzēt vairāk »

Ražošana

Ražošana plašā izpratnē ir process, kurā tiek radīti pārdošanai tirgū domāti produkti.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Ražošana · Redzēt vairāk »

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Reliģija · Redzēt vairāk »

Tiesa

Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa Tiesa ir iestāde, kuru vada tiesnesis, tiesneši vai miertiesnesis, un darbojas kā tribunāls civillietās un krimināllietās.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Tiesa · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Tirgus

Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljons Tirgus saimniecībā ir saimniecisko, juridisko un citu nosacījumu kopums, ar kura palīdzību pārdevēji un pircēji, kas tirgū ir galvenās darbojošās puses, brīvprātīgi vienojas par preču vai pakalpojumu apmaiņu, t.i., veic tirdzniecību.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Tirgus · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Centrālās vietas teorija un Vācija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »