Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Austrijas Impērija, Šveice, Bavārija, Katoļticība, Lisabona, Luišs I, Marija II Bragansa, Monarhs, Neišvānšteina, Pedru V, Portugāle, Portugāles karaliste, Portugāles valdnieku uzskaitījums, Sintra, Slovākija, Spānija, Vācija, Vīne, Vindzoru dinastija.
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Fernandu II un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Fernandu II un Šveice · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Fernandu II un Bavārija · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Fernandu II un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Lisabona
Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā, kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri.
Jaunums!!: Fernandu II un Lisabona · Redzēt vairāk »
Luišs I
Luišs I; dzimis, miris) bija Portugāles karalis no 1861. gada līdz savai nāvei 1889. gadā. Kļuva par karali pēc brāļa Pedru V nāves 1861. gadā. Valdīšanas laikā valsts piedzīvoja stagnāciju, pārmaiņus mainoties liberāļu un karaļa atbalstītām konservatīvo valdībām. Tomēr valstī tika veiktas dažas liberālas reformas un kolonijās atcelta verdzība. Luišs I atbalstīja okeanogrāfiskos pētījumus, nodibināja vienu no pasaulē pirmajiem publiskajiem akvārijiem.
Jaunums!!: Fernandu II un Luišs I · Redzēt vairāk »
Marija II Bragansa
Marija II; dzimusi, mirusi) bija Portugāles karaliene no 1826. gada līdz savai nāvei 1853. gadā. Dzimusi Riodežaneiro Brazīlijas imperatora Pedru IV ģimenē, kad Pedru IV galms pēc franču 1807. gada iebrukuma Portugālē bija pārcelies uz Brazīliju. Viņa ir vienīgais Eiropas monarhs, kas dzimis ārpus Eiropas. Kad 1826. gadā mira Marijas vectēvs, Portugales karalis Žoao VI, Portugālē iestājās mantojuma krīze. Viens Žoao dēls — Brazīlijas imperators Pedru I 1822. gadā bija pasludinājis neatkarību no Portugāles, otrs — absolūtiski noskaņotais Migels I bija sacēlies pret tēvu un dzīvoja trimdā Austrijā. Īsi pirms nāves Žoao VI par reģenti iecēla savu meitu Izabellu Mariju līdz valstī atgriežas leģitīmais valdnieks, nepaskaidrojot, kurš no dēliem tas būtu. Portugālē par leģitīmo valdnieku uzskatīja Pedru, tomēr Brazīlija vēlējās saglabāt neatkarību, tāpēc tika panākta vienošanās, ka Pedru atsakās no troņa par labu meitai Marijai, kura apprecēs Miguelu I, bet valstī tiks ieviesta liberāla konstitūcija. Piekrītot šiem nosacījumiem, Migels I ieradās Portugālē, tomēr uzreiz sagrāba varu un anulēja konstitūciju. Marija II bija spiesta uzturēties dažādos Eiropas galmos. Pedru tomēr 1831. gadā atteicās no Brazīlijas troņa par labu dēlam Pedru II, ieradās Portugalē un 1834. gada piespieda Migelu atteikties no troņa. Marija 1835. gada janvārī apprecējās ar Ogistu de Boarnē, tomēr viņš mira nodzīvojis Portugālē dažus mēnešus. Pēc tam Marija II apprecējās ar Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtas princi Ferdinandu. Pēc laulībām, ignorējot ārstu ieteikumus, Marija II gandrīz nepārtraukti bija stāvoklī. Mira 11. dzemdībās, 34 gadu vecumā.
Jaunums!!: Fernandu II un Marija II Bragansa · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Fernandu II un Monarhs · Redzēt vairāk »
Neišvānšteina
250px Neišvānšteina ir neoromānikas stilā celta pils Vācijā, Bavārijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Fernandu II un Neišvānšteina · Redzēt vairāk »
Pedru V
Pedru V (dzimis, miris) bija Portugāles karalis no 1853.
Jaunums!!: Fernandu II un Pedru V · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Fernandu II un Portugāle · Redzēt vairāk »
Portugāles karaliste
Karogs (1830-1910) Portugāles karaliste pastāvēja no 1139.
Jaunums!!: Fernandu II un Portugāles karaliste · Redzēt vairāk »
Portugāles valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Portugāles valdnieki kopš 1139.
Jaunums!!: Fernandu II un Portugāles valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Sintra
Sintra ir pilsēta un pašvaldība Portugālēs uz ziemeļrietumiem no Lisabonas, Portugāļu Rivjēras reģionā.
Jaunums!!: Fernandu II un Sintra · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Fernandu II un Slovākija · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Fernandu II un Spānija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fernandu II un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Fernandu II un Vīne · Redzēt vairāk »
Vindzoru dinastija
Vindzoru karaļnama karogsVindzoru dinastija (House of Windsor) ir Apvienotās Karalistes monarhu dinastija.
Jaunums!!: Fernandu II un Vindzoru dinastija · Redzēt vairāk »
