Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Anna I, Bermontiāde, Brunovi, Elejas pagasts, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Grothusi, Jelgava, Jelgavas novads, Ketleru dzimta, Klasicisms, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Pēteris Bīrons, Severīns Jensens, Svētes muiža, Svētes pagasts, Vecsvirlaukas pagasts, Vircava, Vircavas pagasts, Zaļenieku pagasts.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Anna I · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Brunovi
Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Brunovi · Redzēt vairāk »
Elejas pagasts
Elejas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Elejas pagasts · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Grothusi · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »
Svētes muiža
Svētes pils centrālā daļa pirms pārbūves 1876. gadā Armijas kazarmas bijušajā Svētes muižā Svētes muižas jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils atradās tagadējā Jelgavas novada Svētes ciemā, netālu no autoceļa P95 9 km attālumā no Jelgavas.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Svētes muiža · Redzēt vairāk »
Svētes pagasts
Svētes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Svētes pagasts · Redzēt vairāk »
Vecsvirlaukas pagasts
Vecsvirlaukas pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa (līdz 1920. gadam Dobeles apriņķa) pašvaldībām tā vidienē, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Vecsvirlaukas pagasts · Redzēt vairāk »
Vircava
Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Vircava · Redzēt vairāk »
Vircavas pagasts
Vircavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Vircavas pagasts · Redzēt vairāk »
Zaļenieku pagasts
Zaļenieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Kroņvircavas muiža un Zaļenieku pagasts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Vircavas muiža, Vircavas pils.
