Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Aizguvums, Baltu filoloģija (žurnāls), Baltu valodas, Dialekts, Fonētika, Kuršu kāpas, Kursenieki, Latviešu folkloras krātuve, Latviešu valoda, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Vēstnesis, Leksika, Lietuva, Lietuviešu valoda, Morfoloģija (valodniecība), Vācija, Vācu valoda.
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »
Baltu filoloģija (žurnāls)
Baltu filoloģijas žurnāla vāks Baltu filoloģija ir vienu vai divas reizes gadā iznākošs baltu valodniecības žurnāls, viens no Latvijas Universitātes izdevumiem.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Baltu filoloģija (žurnāls) · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Fonētika · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Latviešu folkloras krātuve
Latviešu folkloras krātuve ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā ietilpstoša folkloras pētniecības iestāde.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Latviešu folkloras krātuve · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Leksika
Leksika (— ‘vārdisks’, cēlies no lexis — ‘vārds, izteiciens’) jeb leksikons ir kādai valodai, indivīdam vai noteiktai jomai raksturīgs vārdu krājums.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Leksika · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Morfoloģija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Kursenieku valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
